Aglonā noslēgušies Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas svētki. Ik gadu augusta vidū uz tiem pulcējas svētceļnieki un ticīgie no visas Latvijas un citām valstīm. Šogad svētki sākās jau 10. augustā ar dievkalpojumiem, kam sekoja slimniekiem veltīta lūgšanu diena, ģimenēm veltīta diena un mieram veltīta diena, bet svētku izskaņā kulminācija – Svētā Meinarda, bīskapa un Latvijas otrā aizbildņa, piemiņas diena un Vissvētākās Jaunavas Marijas debesīs uzņemšanas obligātās svinības, bet šodien notika svētku noslēdzošie pasākumi.
Visilgāk un vistālāko ceļu veica Rīgas Svētā Jēkaba katedrāles svētceļnieku grupa, kas izgāja no Rīgas 1. augustā. Tā bija vienīgā grupa, kas ceļu sāka Rīgā, jo citas Rīgas draudzes ceļu kājām sāka kādā no Latgales draudzēm. Savukārt lielākā šogad bijusi Salaspils un Ogres apvienotā svētceļnieku grupa. Tajā bija 110 svētceļnieki. Svētceļojumā devās arī Nacionālo bruņoto spēku komanda – 89 karavīri. Savukārt Madonas svētceļnieki pastāstīja, ka no viņu grupas divi cilvēki ceļa laikā pieņēma katoļu ticību. Staņislavs svētkus Aglonā apmeklē kopš 1993. gada un šogad pirmo reizi uz tiem devās kājām no Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāles.
Staņislavs, svētceļnieks no Rēzeknes novada: “ – Kai beja svātceļuojums, ka pyrmu reizi? – Pateikams, koč i gryuts. – Sokit, deļ kam cylvāki vyspuor īt svātceļuojumūs, kaids ir mierkis, apmeklejūt taidus pasuokumus? – Laikam kotram sova motivāceja. Es pateiceibā Dīvam atguoju. Man personeigi daudz ir davusi dīvmuote, kotram laikam sovs īmasls.”
(Tulk. – “- Kā bija svētceļojums pirmo reizi? – Patīkams, kaut arī grūts. – Sakiet, kāpēc cilvēki vispār iet svētceļojumos, kāds ir mērķis apmeklēt tādus pasākumus? – Laikam katram sava motivācija. Es pateicībā Dievam atnācu. Man personīgi daudz ir devusi Dievmāte, katram laikam savs iemesls.”)

“Svētceļojums bija grūts. Iešu vēlreiz, jo man patīk, var pavadīt laiku ar ģimeni. Katru svētdienu staigājam uz baznīcu,” stāsta svētceļnieks Roberts no Pušas pagasta.
“Kā mans tētis saka, ir iespēja pārdomāt visu, kas ir bijis, jo ceļš ir patiešām ļoti garš un grūts, visu laiku sūdzies, ka kājas sāp, un tiešām ir grūti, bet vienalga ir jāturpina. Jā, tā ir iespēja reflektēt ar visu, kas ir bijis,” atzīst svētceļniece Laura no Pušas pagasta.
“Mani tas ļoti interesē, tie pasākumi. Es jūtos ļoti laimīga,” atzīst Anete no Līvāniem.
Lielākās apmeklētāju rindas veidojas gan pie svētavota, kur cilvēki steidz paņemt arī līdzi Aglonas īpašo avota ūdeni, gan pie Dievmātes gleznas, kurai tiek piedēvētas spējas darīt brīnumus.

“Pirmkārt, noteikti lūgties visi nāk uz šejieni, brauc, kurš ar kādu nodomu. Kurš sirsniņai sev tuvāk kaut ko. Pie Aglonas Dievmātes noteikt ir vērts atbraukt, palūgties, un vienmēr viss piepildās, arī man personīgi ir piepildījies,” saka dziedātāja Sanita no Līvānu kora draudzes.
Svētki Aglonā noslēdzās šodien ar galveno misi, bet ticīgie jau sāk gatavoties nākamajam zīmīgajam notikumam – Romas katoļu baznīcas nacionālajam jubilejas gada svētceļojumam uz Romu, kur no 22. līdz 24. novembrim tiksies ticīgie no Latvijas, lai kopīgi lūgtos, izietu cauri Svētā Pētera bazilikas Svētajām durvīm un tiktos ar pāvestu Leonu XIV.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |
