Cik šogad tērēsim svētkiem?

Ogres novadā Lēdmanes pagastā pulcēties uz Ziemassvētku tirdziņu iedzīvotājiem jau kļuvusi par tradīciju. Īpaši uzrunāti ir tieši vietējie mājražotāji. Viņu vidū ir arī Maira Sala, kas ikdienā vāc dabas veltes tējai, kā viņa pati saka, vienā no tīrākajām vidēm Latvijā – Teiču rezervātā, savukārt tirgo tikai vienreiz gadā – šeit, Ziemassvētku tirdziņā. 

“Tas ir tikai vaļasprieks, sēžot pie televizora, mizot ābolus. Daži ada, daži kaut ko ar nazīti dara,” stāsta mājražotāja Maira Sala. Savukārt uz jautājumu, vai iedzīvotāji novērtē dabas veltes, Maira atbild apstiprinoši.

Ogres novada Lēdmanes pagasta tautas nama vadītāja uzsver, ka tirdziņš ir veids, kā atbalstīt mājražotājus, bet ne tikai. 

Ogres novada Lēdmanes pagasta tautas nama vadītāja Inese Nereta: “Lai atbalstītu savus mājražotājus, savus rokdarbniekus. Lai viņiem arī iespēja piepelnīties. Un lai cilvēkiem būtu iespēja iegādāties tieši roku darba pieliktas vērtības.”

“Kad bija mazbērni, tad vairāk rūpēja tās dāvanas, tagad pašiem tas tā. Žēl, ka mazbērnu te nav, ir ārzemēs projām. Tāpēc tās dāvanas tādas mazvarīgākas lietas,’’ norāda lēdmaniete Dace.

Glāžšķūņa iedzīvotāja Daina: “Īstenībā mēs varam Ziemassvētkos piedzimt daudz lielāki un skaistāki nekā mēs bijām, vienkārši ieklausoties kā bērniņš dzimst. Un dāvanas ir pakārtoti, varbūt tā ir kāda pateicība, kāds prieciņš, bet tas nav izmērāms naudā.”

Tomēr ne visi var iztikt tikai ar prieku, un Luminor bankas nupat veiktās aptaujas dati liecina, ka cilvēki tērē svētkiem. Salīdzinājumā ar pagājušo gadu palielinājies to iedzīvotāju skaits, kas šogad Ziemassvētku un Jaunā gada svinībām plāno tērēt no 50 līdz 150 eiro. Šādu budžetu paredzējuši 36% iedzīvotāju. Tāpat vērojamas arī tērēšanas paradumu atšķirības reģionos. 

Luminor bankas finanšu eksperts Kaspars Lukačovs: “Līdz 50 eiro svētku svinībām biežāk plāno tērēt Zemgalē un Kurzemē dzīvojošie. Piemēram, Kuldīgas novadā. Savukārt 50 līdz 150 eiro robežās Vidzemes iedzīvotāji. Tajā skaitā Valmieres, Gulbenes novados. Un, ja skatāmies Rīgu un Pierīgu, tad šeit dominē lielāks budžets. Tur svētkiem biežāk gatavi atvēlēt 150 līdz 300 eiro. Interesants fakts, ka tēriņos no 300 līdz 500 eiro gatavi svētkiem veltīt tikai salīdzinoši neliela daļa iedzīvotāju. Šeit mēs pamanījām, ka lielāks īpatsvars ir bijis Latgalē, pat 10%.”

Ziemassvētki gan nav tikai došanas laiks, bet arī saņemšanas. Uzrunājot iedzīvotājus, ko viņi paši vēlētos saņemt svētkos, tiek norādīts uz lietām, ko nevar nopirkt pa naudu. 

Viesītes iedzīvotāja Anna: “Mana dāvana, re kur, jau ir – ģimene. Neko citu nevajag.” 

Savukārt jēkabpilietis Andris novēl: “Veselību! Tāpēc, ka visvairāk vajag to, kas trūkst.”