Depozīta sistēma vasarā – teju divi miljoni vienību dienā

Vasara depozīta sistēmai ir gada aktīvakais laiks. Piemēram, pirms Jāņiem – 22. jūnijā – Latvijas iedzīvotāji depozīta sistēmā nodeva gandrīz divus miljonus iepakojuma vienību, kas ir teju divreiz vairāk nekā vidēji dienā. 

Diāna Imaka, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” ražošanas un finanšu direktore: “Klusākajos periodos, kas ir februāris, ir kādi 850 tūkstoši apmēram. Tad, protams, ir vasaras mēneši, kad mēs katru dienu savācam virs miljona, un tad divi miljoni depozīta sistēmā ir tas mūsu tāds rekordlielums, ko mēs paši jūtam – ok, tā diena ir bijusi ļoti ražīga depozīta sistēmā.”

Vidzemes televīzijas foto

Depozīta sistēma Latvijā darbojas kopš 2022. gada 1.februāra. Tās pārstāvji norāda, ka iedzīvotāji sistēmu ir pieņēmuši un aktīvi izmanto – atpakaļ tiek nodoti nepilni 90%.

Diāna Imaka, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” ražošanas un finanšu direktore: “Rādītāji, ar ko mēs šobrīd strādājam, ir apmēram 85 -86 %, kas salīdzinājumā pirms depozīta sistēmas joprojām ir ļoti labs rādītājs, bet tas mūs mērķis ir iet uz 90 un pāri. Eiropa arī ar normatīvajiem aktiem mēģina veicināt to, lai cilvēks saprot, ka tas iepakojums ir pārstrādājams nākamajā pudelē, un ja mēs runājam par aprites ekonomiku, tad depozīta sistēma ir tik uzskatāms aprites ekonomikas elements.”

Viena no jomām, kur Latvija izceļas Eiropas mērogā, ir stikla taras nodošana. Šī prakse daudziem Latvijā pazīstama vēl no padomju gadiem, un savu aktualitāti tā nav zaudējusi arī pēc neatkarības atjaunošanas. To šobrīd turpina depozīta sistēma – pēc nodošanas aptuveni 92% stikla pudeļu tiek atkārtoti uzpildītas un atgriežas veikalu plauktos četru līdz sešu nedēļu laikā.

Vidzemes televīzijas foto

Diāna Imaka, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” ražošanas un finanšu direktore: “Mēs viņas liekam kastēs un ražotāji ņem viņas atpakaļ un mazgā. Mums ir vairākas mazgāšanas līnijas, kas atrodas pie dažādiem ražotājiem, un viņi mazgā šīs pudeles un atkārtoti uzpilda.”

Tomēr ne visi depozīta iepakojumi nonāk atpakaļ sistēmā. Aptuveni 16% joprojām netiek atgriezti pārstrādei vai atkārtotai izmantošanai. Visbiežāk apritē neatgriežas neliela tilpuma dzērienu iepakojumi, īpaši skārdenes, kā arī maza izmēra PET pudeles. Depozīta sistēmas pārstāvji skaidro, ka to lielā mērā ietekmē pārrobežu tirdzniecība – Latvijā iegādātie dzērieni kopā ar ceļotājiem tiek aizvesti uz kaimiņvalstīm un Skandināviju, kur iepakojumi Latvijas sistēmā vairs netiek nodoti.

Diāna Imaka, SIA “Depozīta Iepakojuma Operators” ražošanas un finanšu direktore: “Tas, kas mūs visvairāk izaicina, ir šie mazie iepakojumi, ko jaunieši un cilvēki lieto pa ceļam. Un tad, kur tas nonāk, ja tas iekrīt dziļi atkritumu tvertnē apakšā? Visticamāk to atgūsim atkritumus šķirojot.”

Lai mudinātu iedzīvotājus atgriezt ikvienu depozīta iepakojumu, uzsākta kampaņa “Nodod, lai satiktos vēlreiz!”. Tās mērķis ir atgādināt, ka katra pludmalē vai mežā atstātā pudele vai skārdene nav tikai atkritums, bet arī neizmantota iespēja. Nododot taru, iepakojums tiek pārstrādāts vai atkārtoti izmantots un jau pēc neilga laika atgriežas veikalu plauktos jaunā veidolā.