Atzīmējot jostu meistares – trimdas latvietes Lilijas Balgalves-Treimanes 95. dzimšanas dienu, Dobeles novada muzejā atklāta vērienīga latviešu tradicionālo jostu izstāde. Lilijas kundzes nozīmīgākais devums ir jostu rakstu izpēte un autentiskuma saglabāšana. Sākotnēji Lilija Balgalve-Treimane latviešu jostu rakstus mācījusi trimdas latviešiem, bet pēc Neatkarības atgūšanas arī interesentiem Latvijā.
Lilija Balgalve-Treimane, Otrā pasaules kara laikā, vēl bērns būdama, kopā ar ģimeni devās bēgļu gaitās. Vispirms uz Vāciju, pēc tam uz Kanādu, kur izmācījās par medmāsu, bet viņas mūža darbs bija latviešu jostu aušanas tradīciju izpēte un saglabāšana.
Nodibinājuma “Lielvārdes Jostu audēji” valdes priekšsēdētāja, izstādes kuratore Edīte Kuzmane: ”Kopjot latvisko garu tieši trimdā, tiekoties ar latviešiem latviešu svētdienas skolās un audzinot savu meitiņu par latvieti, viņa sāka darināt tautastērpus, jo šajā latviešu skolā izlaiduma tērps ir tautastērps. Tur viņa satikās ar daiļamatniekiem, tostarp ar Aleksandru Dzērvīti, kura bija viņas skolotāja jostās un aušanā. Un tā viņa sāka darināt jostas.”
Atzīmējot Lilijas Balgalves-Treimanes 95. dzimšanas dienu, viņas dzimtajā Dobeles novadā, Dobeles novada muzejā apskatāma viņas un viņas audzēkņu izstāde par tautisko jostu aušanas tradīcijām. Pati Lilijas kundze šo izstādi gan neredzēja, jo veselības problēmu dēļ atgriezusies pie meitas Kanādā, bet viņas darbi runā paši par sevi. Vienā no stendiem izlikti jostu aušanas paraugi uz rullīša jeb, kā kādreiz teica – uz bomīša, skaidro nodibinājuma “Lielvārdes Jostu audēji” valdes priekšsēdētāja, izstādes kuratore Edīte Kuzmane: ”Kādreiz visas latviešu tradicionālās jostas ir darinātas bez stellēm. Tehnikas ir dažādas – audeņu, aulejas, celu tehnika, bet stelles netika lietotas. Šīs te sistēmas varēja viegli paņemt līdz ganos kā palīgdarbu. Tā kādreiz tās jostas tika austas.”
Izstādē apskatāmas arī dekoratīvās segas, kuras līdzinās jostu virknējumam, jo Lilijas kundze pēc iespējas precīzāk centusies segā atainot jostas un to dažādos ornamentus. Izstādes kuratore Edīte Kuzmane īpaši izceļ vienu segu, kas veltīta senvēstures jostām, no arheoloģiskajos izrakumos iegūtiem materiāliem: ”Jostas senvēsturē, tāpat kā mūsu tautas tērpā, ir sastopamas nevis tikai kā jostas, bet arī kā villaiņu apdares, brunču apdares, un šeit dažādi elementi sašūti brīnišķīgā sienas dekorā.”
Pēc Neatkarības atgūšanas, Lilija Balgalve-Treimane senajās jostu aušanas tehnikās apmācīja arī interesentus Latvijā. Viņas jubilejas izstādē, starp, aptuveni, 400 jostām, daudzas ir viņas audzēkņu darinātas. Lai jostu aušanas senās tradīcijas un tehnika sasniegtu pēc iespējas vairāk interesentu, Lilijas kundze uzrakstījusi grāmatu – ”Celaines. Celu jostu un apaudu aušana.”
Saulkrastu audēju kopas “Kodaļa”, lietišķās mākslas studijas “Krustaines” vadītāja Asnate Grēve: ”Metodes it kā ir zināmas, bet Lilijai ir brīnišķīga spēja izstāstīt, parādīt, izskaidrot šīs lietas. Viņas grāmata ir kā tāda ābece, kur ļoti vienkāršā, visiem saprotamā veidā tas ir parādīts.”
Izstāde Dobeles novada muzejā būs apskatāma līdz 7. februārim.
Projektu “Strādā Latvijai – diasporas cilvēkstāstu un aktualitāšu atspoguļošana Latvijā” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta saturu atbild “Latviesi.com”.
 |
Projektu "Strādā Latvijai - diasporas cilvēkstāstu un aktualitāšu atspoguļošana Latvijā” līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par ziņu sižeta saturu atbild “Latviesi.com". |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |