Vairāk nekā 200 bērnu nedēļas nogalē pulcējās “Stipro ģimeņu saietā” Jelgavā, kas šogad notika jau sesto reizi. Bērniem ar īpašām vajadzībām tā bija iespēja parādīt savas prasmes, bet viņu vecākiem mirkli atpūsties. Lai bērni ar īpašām vajadzībām labāk iejustos sabiedrībā, šoreiz uz “Stipro ģimeņu saietu” bija uzaicinātas arī daudzbērnu ģimenes.
Ģimenēm, kurās aug bērni ar īpašām vajadzībām, jābūt stiprām ik dienu un ik stundu. Lai kaut uz mirkli dotu atelpu vecākiem, jau sesto reizi Jelgavā notika “Stipro ģimeņu saiets”, kurā pulcējās vairāk nekā divi simti bērnu no visas Latvijas. Kamēr mazie, pieskatītāju uzraudzīti, zīmēja, līmēja, veidoja un nodarbojās ar sportiskām aktivitātēm, vecāki varēja vienkārši atpūsties vai klausīties iedvesmas stāstus.
Divu bērnu mamma Zane stāsta, ka tā ir iespēja atiet no ikdienas rūpēm: “Emocionāli ir vieglāk un arī bērniem ļoti patīk.”
Bērni ar īpašām vajadzībām no Jelgavas pamatskolas “Valdeka”- attīstības centrs klātesošos priecēja arī ar saviem priekšnesumiem, kuru sagatavošanā ielikts daudz pūļu.
Jelgavas pamatskolas “Valdeka”- attīstības centrs direktore Dace Ekša skaidro, ka talantus skolā pamanot ātri: “Paši bērni to vēlas, vecāki izvēlas un skolotāji jau vienmēr atrod tos, kuri to grib darīt, un, ja grib darīt, tad arī sanāk. Ir tādi, kuri baidās no visa. Baidās uzkāpt uz skatuves, baidās pacelt galviņu un parādīt savas skaistās acis publikai, bet lēnām, lēnām darot… Viens noslēpums ir ļoti labs – mēs darām kopā ar viņiem. Dejojam kopā ar viņiem, dziedam kopā ar viņiem un kustamies kopā ar viņiem, un tad viņi ir drosmīgi.”
Guntars divu bērnu ar īpašām vajadzībām tētis: “Mēs pat Krētā esam bijuši. Nav problēmu kaut kur aizbraukt. Problēma varbūt ir tā, ka, ejot pa ielu, vai sabiedrībā kaut kur, lielveikalā cilvēki mums pievērš tādu īpašu uzmanību. Mēs gan esam pieraduši pie tā, un uztveram to tā ar smaidu.”
Lai parādītu, ka arī ar īpašajiem bērniem var kopīgi piedalīties dažādās aktivitātēs un komunicēt, saietā uzaicinātas arī daudzbērnu ģimenes.
Daudzbērnu ģimenes tētis Kristiāns Rozenvalds uzskata, ka vēl svarīgāka nekā bērniem ar īpašām vajadzībām šāda kopā būšana ir veselajiem bērniem: “Tas, kas, manuprāt, ir svarīgi no šiem pasākumiem ir tieši iekustināt dialogu, sapratni. Mums, tiem pārējiem, uztvert to, kas notiek starp viņiem ir daudz grūtāk, bet mēs gribam sadzīvot, un sadzīvošana nenozīmē to, ka mēs ļaujam viņiem atnākt. Sadzīvošana nozīmē, ka mēs respektējam, pielāgojamies.”
Pašreiz Jelgavā reģistrēti vairāk nekā 300 bērni ar īpašām vajadzībām, un šim skaitlim esot tendence pieaugt.
Stāsta Latvijas Bērnu fonda Jelgavā vadītāja Diāna Gailuma: “Pagājušajā gadā es teicu, ka ir 220. Tad pašreiz pēc Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas datiem Jelgavas pilsētā no dzimšanas līdz astoņpadsmit gadiem reģistrēti 312 bērniņi ar invaliditāti. – Ir kāds skaidrojums, kāpēc pieaug? – To jau grūti teikt. Nu, kā mēs sakām – pārtika un viss pārējais. Ģenētika.”
Latvijā kopumā reģistrēti vairāk nekā 9000 bērnu ar īpašām vajadzībām.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |


