Kamēr citi likvidējas, Sēlijā meklē izaugsmes iespējas

1913. gada beigās Latvijā darbojās teju 236 krājaizdevu sabiedrības, taču to ziedu laiki bija vēlāk. Mūsdienās šo sabiedrību skaits strauji samazinās. Sēlijā darbojas tikai viena sabiedrība, kas aktīvi meklē risinājumus, lai uzlabotu savu darbību, jo likvidācijai vēl nav gatavi. Latvijas Banka kopā ar Finanšu ministriju strādā, lai šāds liktenis nepiemeklētu citas sabiedrības.

Latvijā kopumā darbojas 22 kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, kuras pilda līdzīgu funkciju kā bankas. Jēkabpils novadā darbojas viena – Salas kooperatīvā krājaizdevu sabiedrība, kura dibināta 2001. gadā, un tās darbības teritorija aptver Salas un Sēlpils pagastu. Šobrīd sabiedrība strādā ar zaudējumiem, tādēļ tai ir divi iespējamie likteņi – paplašināties vai izbeigt savu darbību. Salas sabiedrība nav vienīgā, kas saskaras ar grūtībām – kopš 2020. gada Latvijā likvidētas jau 14 krājaizdevu sabiedrības.

Santa Purgaile – Latvijas Bankas prezidenta vietniece saka, ka pēdējo piecu gadu laikā diezgan strauji krājaizdevu sabiedrības atsauc savas licences. “Mēs kopā ar Finanšu ministriju jau ilgstoši strādājam, lai krājaizdevu sabiedrības varētu attīstīties. Ir divi galvenie soļi – atļaut krājaizdevu sabiedrībām kreditēt juridiskas personas. Otrs solis ir veidot vidi, kur varēs izveidot centrālās krājaizdevu sabiedrības, un šīs esošās krājaizdevu sabiedrības varēs apvienoties,” saka Purgaile.

Salas Kooperatīvā krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāja Ligita Kadžule: “Organizāciju likvidēt ir ļoti vienkārši, bet tomēr šeit ilgtermiņā ir ieguldīts liels darbs. Dotajā brīdī mēs varam izsniegt 2500 eiro aizņēmumu, bet pamatkapitālam palielinoties, arī summa palielināsies. Mēs kādreiz esam izsnieguši arī piecus tūkstošus.”

Lai paplašinātu darbību un piesaistītu jaunus biedrus, pārstāvji devās uz Viesīti, kur informēja pilsētas un pagasta iedzīvotājus par iespējām pievienoties sabiedrībai.

Uzrunārā Jolanta no Viesītes atzīst, ka reizēm gadās — vajag lielāku naudu, kad nepieciešams kaut ko nopirkt. Tā būtu lieliska iespēja, ja būtu lielāka nauda, ko varētu ieguldīt. Savukārt Juris no Viesītes saka: “Domāju, ka man tāda vajadzība nav bijusi. Bet es uzskatu, ka jaunākiem cilvēkiem tas būtu noderīgi, lai varētu uzsākt dzīvi.”

Krājaizdevu sabiedrību klienti uzsver, ka šis risinājums bieži ir ērtāks un vienkāršāks nekā sadarbība ar lielajām bankām.

Santa Purgaile norāda, ka šīm sabiedrībām ir potenciāls kļūt par konkurentiem gan bankām, gan ātrajiem kredītdevējiem, īpaši reģionos. Tādēļ šobrīd tiek aktīvi strādāts, lai padarītu šīs sabiedrības pieejamākas un veicinātu to attīstību.

Krājaizdevu pirmsākumi Latvijā meklējami jau 19. gadsimtā, bet uzplaukums piedzīvots 1930. gadā, kad aizdevumu apjoms sasniedza 94,2 miljonus latu.