“Visa valsts ir šokā par šīm ziņām!”, “Ko ārsti tev nestāsta?”, “Miris sabiedrībā zināms cilvēks!”. Šādi skaļi virsraksti, spilgti foto un solījums atklāt kaut ko neticamu – ar to ikdienā saskaramies gandrīz katrs. Manipulējoši virsraksti kļuvuši par ikdienas parādību gan sociālajos tīklos, gan ziņu portālos. To mērķis piesaistīt uzmanību, izraisīt emocijas un panākt, lai mēs uzklikšķinām. Taču ne vienmēr virsraksts patiesi atspoguļo raksta saturu.
Eksperti uzsver – viena no biežākajām kļūdām ir paļaušanās tikai uz virsrakstu, neiedziļinoties saturā. Evita Puriņa, “Re:Check” redaktore: “Lasiet tālāk par virsrakstu, nepaļaujieties tikai uz virsrakstu, ir daudz gadījumu, kad virsraksts ir maldinošs, bet tas uzķer. Tas ir kā ēsma izmesta, un tā darbojas.”
Galvenais mērķis šādiem virsrakstiem ir panākt klikšķi. Katrs atvērts raksts nozīmē ienākumus ziņas autoram, bet emocijas – dusmas, bailes vai panika – veicina arī dalīšanos ar šo saturu. Evita Puriņa turpina: “Mērķis ir sadusmot, izraisīt kaut kādu paniku. Protams, pirmais mērķis ir, lai atvērtu šo portālu, jo ar visām atvēršanām tu pelni cilvēkiem naudu, tāpēc, ka tur ir reklāmas, katra atvēršanas reize dod naudu šo portālu uzturētājiem.”
Ne visi skaļi virsraksti ir nepatiesi, tomēr eksperti iesaka būt īpaši piesardzīgiem. Manipulācija ne vienmēr nozīmē pilnīgi izdomātus faktus. Nereti tiek izmantots patiess saturs, taču mainīts uzsvars vai konteksts. Dezinformācijas pētnieks Mārtiņš Hiršs skaidro: “Arī Kremļa dezinformācijā viņi [viltus ziņu autori] paņēma īstu ziņu stāstus. Nomaina virsrakstu vai pirmo, pēdējo teikumu, pasargātu. Tas viss saturs ir īsts, bet visu rakstu pagriež pilnīgi citā gaismā. Var melot arī ar datiem, faktiem, patiesiem stāstiem. Vienkārši nomainot kaut kādu būtisku elementu. Un, lai padarītu sarežģītāku, var vienkārši pielikt pāris vārdus klāt virsrakstā. Var pateikt nevis ekonomikas lejupslīdē, bet var pateikt ekonomiskā krīze.”
Ikdienā bieži sastopami virsraksti, kas sola negaidītu pavērsienu, bet patiesībā neko būtisku nepiedāvā. Šie virsraksti balstās uz ziņkārību un vēlmi uzzināt “kā tas beidzās”. Stāsta Nika Aleksējeva, NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra pētniece: “Virsraksts, kur saka – notika tas, tu neticēsi, kā tas viss beidzās. Tā ir “klikšķu ēsma”, kur mums interesē, kā tad tas beigās notika, tāpēc mēs to atvaram. Varbūt izlasām pirmās rindiņas, saprotam, ka tas nekas tāds īsti nemaz nav mūsu uzmanības vērts, aiztaisām ciet, bet klikšķis ir noticis.”
Kad sastopamies ar skaļu vai sensacionālu virsrakstu, eksperti iesaka izmantot pavisam vienkāršu, bet efektīvu pārbaudi. Vērts apstāties, nevis uzreiz reaģēt, un pārbaudīt elementāras lietas – kas ir ziņas autors, kad tā publicēta un vai par šo notikumu ziņo arī citi mediji. LATO biedrs, Latvijas sabiedrisko mediju valdes loceklis Ingemārs Vekteris: “Ja tu ieraugi kādu sensacionālu virsrakstu, cik tev veselais saprāts pirmajā brīdī jau liek padomāt, vai tiešām tā varētu būt, un varbūt lieku reizi vismaz kā minimums pārbaudi datumu. Pārbaudi, kas ir publikācijas autors un iespējams salīdzini, jo šī brīža situācijām, ja tā ir tiešām ekskluzīva ziņa vai notikums, visticamāk tas parādīsies vēl kādā medijā. Un šī ir iespēja, kad jūs varat salīdzināt dažādus avotus un uzzināt, vai šī informācija ir patiesa, vai tā nav dezinformācija, vai tā nav viltu ziņa.”
Manipulējoši virsraksti strādā ātri. Tie cenšas mūs panākt pirms domāšanas, pirms faktu pārbaudes un pirms veselā saprāta. Taču tieši apstāšanās, iedziļināšanās un salīdzināšana ir vienkāršākie veidi, kā no šīs ietekmes izvairīties. Jo biežāk trenējamies atpazīt šīs manipulācijas, jo grūtāk kļūst mūs ar tām ietekmēt. Kritiska domāšana šodien nav tikai prasme – tā ir ikdienas nepieciešamība.
PROJEKTU ĪSTENO LATO AR VĀCIJAS VĒSTNIECĪBAS LATVIJĀ ATBALSTU.
