ĒRIKA TEIRUMNIEKA: “VISI IR DAŽĀDI DARBI UN, KAD TU DARI VIENU, TU PIE OTRA ATPŪTIES”
Latgales stiprās sievietes
Nedēļā, kad svinam Starptautisko sieviešu dienu, noteikti vairāk gan novērtējam dāmas sev apkārt, gan īpaši izceļam tās, kuras ar savu spēku ir pratušas gūt augstus sasniegumus karjerā, nezaudējot sievišķību un sirdsapziņu. Viens no šādu Latgales stipro sieviešu piemēriem ir īstena latgaliete, Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektore Ērika Teirumnieka.
Ērika Teirumnieka ir Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektore, Rīgas Tehniskās Universitātes Rēzeknes akadēmijas (RTU RA) asociētā profesore un vadošā pētniece, bijusi arī Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas Inženieru fakultātes dekāne. Viņa ir arī aktīva Latgaliešu kultūras biedrības biedre un Rēzeknes pilsētas domes deputāte. Ērika ir no tiem cilvēkiem, kas patiešām iedziļinās procesos, cenšoties padarīt pašvaldības darbu caurredzamāku un efektīvāku, neskatoties uz to, ka dažreiz tas nozīmē ieņemt stingru pozīciju. Viņai ir apbrīnojamas darbaspējas un iekšējā brīvības sajūta, kas, kā pati stāsta, nāk no bērnības.
Ērika Teirumnieka, Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektore: “Man jāsaka laikam liels paldies maniem vecvecākiem, ka viņi man deva spārnus bērnībā. Vectēvs man atļāva un nelamājās par to, ka es viņa darbnīcā noēvelēju sliekšņus, sasitu naglas viņa galdnieka galdā. Vecmamma man arī ļāva zīmēt pa skapi ar krītiņiem un tēlot skolotāju. Tēvs man bērnībā bija draugs, ar kuru mēs kopā varējām mašīnas remontēt. Ejot vakarā, kad bija daudz zvaigžņu, viņš man vienmēr stāstīja par zvaigznēm un teica: “Tev jābūt par profesori!” Mamma gan vienmēr mācēja pateikt kādu piezīmi, no kuras kļuva kauns par savu darbu. Līdz ar to, es domāju, ka man bērnībā ļāva būt tādai, ka es varēju kļūdīties, es varēju pieņemt lēmumus, arī labot savas kļūdas.
(“Maņ juosoka laikam lels paļdis munim vacvacuokim, ka jī maņ deva spuornus bierneibā. Dzeds maņ atļuova i nikū nalamova par tū, ka es juo darbneicā nūēvelieju slīkšņus, sasytu noglys galdnīka goldā. Baba maņ tože ļuova zeimiet pa škapi ar kreitu i školuotuoju tāluot. Paps maņ beja bierneibā draugs, ar kuru mes kūpā mašynis variejam remontiet. Ejūt vokorā kod beja daudz zvaigžņu, jis maņ par zvaigznem stuostieja i sacieja, ka: “Tev juobyut par prfesoru!” Mama vīnmār muocieja pasceit kaidu pīzeimi, ka tev kauns palīk par sovu dorbu. I leidz ar tū, es dūmoju, ka maņ bierneibā ļuova byut taidai, ka es varieju kliudeitīs, es varieju pījimt lāmumus, lobuot sovys klaidys.”)
Inženierzinātnes, precīzāk, ķīmiju Ērika apguva, jo šis priekšmets viņai skolā labi padevies. 2010. gadā viņa uzsāka politiķes karjeru ar dalību pašvaldību vēlēšanās – valsts līmenis politikā viņu neesot interesējis.
Ērika Teirumnieka, Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektore: “Es apzinos, ka ir jābūt lielām zināšanām, lai varētu startēt Saeimā un lai varētu tur normāli strādāt. Man ir cieņa pret visiem tiem cilvēkiem, kas tikko pabeidz vidusskolu vai kuri nav strādājuši ar lēmumu pieņemšanu – cieņa pret cilvēkiem. Bet es ļoti labi apzinos, ka man personīgi pietrūkst zināšanu, pietrūkst daudz kur izpratnes, lai es varētu pieņemt lēmumus valsts līmenī.”
(“Es apsazynoju, ka ir juobyut lelom zynuošonom, lai varātu startiet Saeimā i lai varātu tī normāli struoduot. Man cīņa pret vysim tim cylvākim, kuri tikkū pabeidz vydusškolu voi kuri nav struoduojuši ar lāmumu pījimšonu – cīņa pret cylvākim. Bet es ļūti labi apsazynojus, ka maņ personeigi pītryukst zynuošonu, pītryukst daudz kur izpratnis, lai es varātu pījimt lāmumus vaļsst leimenī.”)
Kā izpilddirektorei Ērikai katru dienu jārisina pašvaldības problēmas – sākot ar aizsērējušu kanalizāciju, beidzot ar Rāznas ezera potenciālo iziešanu no krastiem. Klāt nāk darbs akadēmijā, brīvdienās – darbs savā nelielajā lauku saimniecībā. Jautāta, kā viņa visu paspēj, Ērika smej, ka vienkārši atslēdzas no kādas konrētās darbības sfēras, darot citu darbu, jo nosēdēt mierā viņa neprot.
Ērika Teirumnieka, Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektore: “Jāsaka tā, ka tie visi ir dažādi darbi, un, kad tu dari vienu, tu pie otra atpūties. Kāpēc es turpinu darbu akadēmijā un novadā – kad tu aizej citā vidē, tu domā citus darbus. Kad atbrauc uz laukiem, tu atpūties no tā darba. Es nevaru atpūsties, guļot dīvānā un skatoties televizoru.
(“Juosoka tai, ka tī vysi ir dažaidi dorbi, i, kod tu dori vīnu, tu pi ūtra atsapyutīs. Par kū es turpynoju akadēmejā i nūvodā – kod tu aizej cytā vidī, tu dūmoj cytus dorbus. Kod atbrauc iz dzerauni, tu atsapyutīs nu ituo dorba. ES navaru atsapyustīs, guļūt iz divana i skotūtīs televizoru.”)
Savukārt, jautāta par mūsdienās aktuālo “vīriešu vientulības epidēmiju” un “sieviešu karjeras gājienu”, Ērika uzsver, ka visa pamatā joprojām ir komunikācija un ka visās dzīves jomās jāpastāv līdzsvaram.
Ērika Teirumnieka, Rēzeknes novada pašvaldības izpilddirektore: “Mēs no visa aizsargājamies, mēs bieži vien komunicējam attālināti, sevi pasargājot, bet svarīgākais ir runāt, skatoties acīs, tad tā barjera izzūd. Tā ka atgriežamies pie tā paša vārda – mums ir jābūt cilvēkiem un jārunā vienam ar otru, skatoties acīs. Un varbūt tajā brīdī pazudīs barjera starp vīrieti un sievieti, starp vīriešiem, jebkurā gadījumā – mēs visi esam cilvēki.
“Mes nu vysa aizasorgojamīs, mes bīži viņ komunicejam attuolynuoti, sevi pasorgojūt, bet svareiguokais ir runuot, skotūtīs acīs, tod tei barjera pazyud. Tai ka atsagrīžamīs pi tuo poša vuorda – myusim ir juobyut cylvākim i juorunoj vīnam ūtram, skotūtīs acīs. I varbyut tymā breidī pazuss barjera storp veirīti i sīvīti, starp sīvītem, starp veirīšim – jebkuā gadiejumā mes asom vysi cylvāki.”
Atgādinām, ka visu martu, par godu Starptautiskajai sieviešu dienai, katru dienu varat lasīt plašāk Latvijas stipro sieviešu stāstus mūsu mājaslapā www.retv.lv.