Latgaliski nerunā ne tēvs, ne māte – valodu jaunietis apguvis pats

Kārsavā aizvadīts jauniešu latgaliskais seminārs “Atzolys”, kas šogad pulcēja 20 jauniešus no Latgales un citām Latvijas vietām. Nedēļas garumā dalībnieki pilnveidoja latgaliešu valodas prasmes, iepazina Latgales kultūru un tradīcijas, kā arī piedalījās radošās meistarklasēs un diskusijās. 

Jau vairāk nekā divdesmit gadu jauniešu latgaliskais seminārs “Atzolys” pulcē jauniešus, kuri vēlas stiprināt saikni ar Latgali un latgaliešu valodu. Šogad seminārs simboliski atgriezās Kārsavā – vietā, kur aizsākās semināra pirmssākumi. “Šogad es teiktu, ka tāda kopīgā Atzolas sajūta, tas konceptuālais stāsts ir, ka mēs atgriežamies saknēs, pie savas dzimtās vietas, jo Kārsava ir vieta, kur pirms 22 gadiem 2004. gadā tieši notika pirmais Atzolas seminārs,” stāsta semināra vadītāja Agnese Skangale. 

Latgales reģionālās televīzijas foto

Nedēļas garumā jaunieši piedalās valodas nodarbībās, radošajās darbnīcās un tiekas ar cilvēkiem, kuri ikdienā popularizē latgalisko kultūru. Viens no lielākajiem semināra uzdevumiem bija latgalisko spēļu izvede. “Šodien ir spēļu meistarklase, mēs ar jauniešiem mēģināsim uztaisīt kaut kādu jaunu spēli latgaliešu valodā, jo mēs saprotam, ka mūsdienās mēs pārāk daudz laika pavadam telefonos un tas ir tāds lētais, nekvalitatīvais dopamīns,” stāsta spēļu meistarklases vadītāja Inese Krivmane. 

Seminārs pulcējis jauniešus ne tikai no Latgales, bet arī no Rīgas. Viens no viņiem ir Miķelis, kura dzimtas saknes meklējamas Latgalē. “Man valoda ļoti iepatikās, tāpēc man iemācīties nebija grūti. Man tēvs un māte nerunā, pats pārsvarā pašmācības ceļā iemācījos, nu pajautāju jautājumus radiniekiem un citiem pazīstamajiem cilvēkiem no Latgales,” par pašmācības ceļu stāsta dalībnieks no Rīgas Miķelis Jaunromāns. 

Latgales reģionālās televīzijas foto

Dalībnieki atzīst, ka seminārs nav tikai iespēja apgūt valodu. Tā ir arī vieta, kur satikt domubiedrus, iegūt jaunus draugus un iedvesmu turpināt kopt latgalisko kultūru arī pēc semināra noslēguma. “Kaut ko uzzinām jaunu. Vakar mēs rakstījām diktātu latgaliešu valodā, arī kaut kādus valodas likumus mācījāmies, kā pareizi rakstīt būtu latgaliešu valodā,” atzīst Megija Dambīte, kas pirmo reizi piedalās seminārā. 

“Šī jau mana otrā reize, tiešām ir tās domas, ka gribās kaut ko arī pašai šobrīd darīt latgaliski, uzreiz arī paklausoties tos iedvesmas stāstus gan no Edītes, gan no Amandas, uzreiz gribās tā – es taču arī varu kaut ko darīt,” atzīst Lelde Krešova, kas uz semināru ieradusies jau 2. reizi. 

Semināra organizatori norāda – laikā, kad arvien retāk ikdienā dzirdama latgaliešu valoda, īpaši svarīgi ir radīt vidi, kur jaunieši to var lietot brīvi un bez kautrēšanās. Tieši šādas tikšanās palīdz saglabāt ne tikai valodu, bet arī Latgales kultūras identitāti. 

Latgales reģionālās televīzijas foto

“Īstenībā šis seminārs, arī pēc savas pieredzes varu teikt, ka tas paver, atklāj tevī tādu vēl nezināmu Latgales identitātes daļu, par kuru tu nemaz tā kā pirms tam nevarēji aizdomāties, ka kaut kāda tāda latgaliskā daļiņa ir arī manī,” savā pieredzē dalās semināra organizatore Agnese Skangale. 

Organizatori cer, ka pēc diviem gadiem, kad notiks nākamais seminārs “Atzolys”, tam pievienosies vēl vairāk jauniešu, kuri vēlēsies stiprināt savu latgalisko identitāti, pilnveidot valodas prasmes un iepazīt Latgales kultūru.