Izmantot insektus kā pārstrādātājus, lai no lauksaimniecības atlikumiem atgūtu augstas vērtības olbaltumvielas – tāds mērķis ir vides inženierim Kārlim Samam, kurš sadarbībā ar partneriem nupat Madonas novada Mārcienā svinīgi atklāja pilotiekārtu.
“Mēs varam no zemniekiem paņemt dažāda veida atlikumus, arī no pārtikas ražošanas augu izcelsmes produktus, pārvērst tos šķidrā barībā un uz tās bāzes audzēt insektus. Tādējādi mēs varam atgūt līdz pat 70% proteīna, kas ir šajos atlikumos,” projekta ideju skaidro Kārlis Sams.
“Cilvēki tās šoreiz nepatērēs, jo tas nāk no atkritumu pasaules, tas ies dzīvnieku piebarošanai,” skaidro Evija Pudāne, “CLEANTECH LATVIA” izpilddirektore.
Tikmēr, rādot produkta paraugus un izklāstot procesa etapus, Kārlis Sams skaidro: “Šajā projektā mēs audzēšanu attīstām līdz dzīviem insektiem jeb iegūstam dzīvus kāpurus, kurus var izbarot tālāk vistām dzīvā veidā. Ir dažādas stadijas insektu audzēšanas procesiem – lūk, pati muša, mēs atstājam nelielu daļu populācijas, lai iegūtu sējmateriālu. Šie ir jau nedaudz paaugušies kāpuri, lūk, jau pēc 10-12 dienām izaugušie, nākamajā kastītē ir jau gatavie milti,” uzskatāmi visu demonstrē Kārlis Sams.
Tā kā melnās dzelkņmušas kāpuri, kas tiek izmantoti šī projekta ietvaros, ir ļoti jutīgi attiecībā uz tiem nepieciešamo temperatūru, gaisa mitrumu un apmaiņu, tikai pareizos apstākļos audzēti tie spēj tālāk efektīvi pārstādāt lauksaimniecības atlikumus. Kāpuru labbūtībai izveidots speciāls bloks, kurā iespējams konstanti nodrošināt optimālākos apstākļus, kā arī kontrolēt procesus, lai veiktu tālākus eksperimentus.
“Tas nekad nebūs viegli, nebūs ātri, taču šī ir globāli mainīgā pasaule un mēs runājam par insektu miltiem kā ļoti augstas raudzes izejvielu. Ja mēs izmantosim tīrus produktus, kā graudus no lauka vai gurķus, nevis atkritumus, tas var tikt izmantots arī cilvēku uzturvielu iegūšanai,” uzsver Evija Pudāne.
“Šobrīd arī Eiropas pārtikas drošības aģentūra ir veikusi riska izvērtējumu par to, ka mums ir liels potenciāls dažādu alternatīvu proteīnu izmantošanai. Līdz ar to šai pilotražotnei ir ļoti svarīga loma, lai Latvijā būtu pamats veidoties liela mēroga uzņēmumiem,” atzīst profesors, institūta “BIOR” direktora vietnieks pētniecības un attīstības jautājumos Aivars Bērziņš.
“Latvijā tā ir inovācija, Eiropā nozare strauji attīstās, bet tā vēl ir salīdzinoša jauna, tāpēc tās ieviešana notiek salīdzinoši lēni. Šī ir pilotiekārta, bet mēs ceram, ka mums izdosies arī komerciālā mērogā visu šo realizēt lielos apjomos,” nākotnes perspektīvu iezīmē Kārlis Sams.
Vēl tikai jāpiebilst, ka pilotiekārtā, kas uzbūvēta Eiropas inovācijas partnerības programmas ietvaros, ik dienu tiek pārstrādāta tonna lauksaimniecības atlikumu.