Ogrē mācās tikt galā ar stresu: kā saglabāt iekšējo līdzsvaru

Šoks, apjukums, neizpratne – šīs ir tikai dažas no pirmajām reakcijām, ar ko var saskarties ik katrs krīzes situācijā. Turklāt, kā apgalvo krīžu un konsultāciju centrā “Skalbes”, šobrīd sabiedrība bieži piedzīvo situācijas, ar kurām pašu spēkiem nespēj tikt galā. Lai uzzinātu, kā saglabāt iekšējo līdzsvaru, Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība aicināja novada iedzīvotājus uz semināru “Psiholoģiskā noturība krīzes situācijās”. 

Ņemot vērā šī brīža ģeopolitisko situāciju, arvien vairāk pievēršamies tēmai – drošība. Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrība līdz šim organizējusi jau vairākus pasākumus par šo tēmu. Un nupat aizvadīts pēdējais seminārs ciklā, šoreiz uzmanību pievēršot tieši individuālajam līmenim. 

Elīna Grīnhofa, semināra organizatore, Ogres novada pilsoniskās sadarbības un attīstības biedrības pārstāve, skaidro: “Nu, viss sākas ar indivīdu, vai ne? Jo ķēdes vājākais posms ir tas, cik mēs vāji esam kopumā. Un, ja tev, notiekot kaut kam negaidītam, apkārtējie cilvēki sāk plīst nost, tad mēs nekur tālu netiekam.”

Ar saviem ieteikumiem, kā tikt galā ar stresa situācijām dalījās krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” valdes locekle Santa Laimiņa-Rubene. Viņa apgalvo, ka šajā laikā cilvēkiem tas esot īpaši aktuāli.

Santa Laimiņa-Rubene, krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” valdes locekle, klīniskā un veselības psiholoģe: “Sabiedrība alkst šo zināt, jo, protams, ka mēs katrs, pirmkārt, domājam par sevi un par saviem tuvākajiem, kā palīdzēt, ja tiešām kaut kas notiks. Mēs varam šeit nerunāt arī par kaut kādiem ārējiem apstākļiem, kas varētu notikt. Mēs varam runāt arī kopienas griezumā vai novada griezumā, ka kaut kas var notikt, kā es varu palīdzēt sev un kā es varu palīdzēt savam tuvākajam, tas vienmēr būs aktuāli.”

Semināram cilvēku atsaucība esot bijusi tik liela, ka pieteikšanos nācās slēgt jau pirms laika. Katrs uz to atnācis ar savu problēmu, tomēr visus vieno jautājums – kā ar to tikt galā.

Daiga Eklone, semināra apmeklētāja, stāsta: “Nu, tās ir kaut kādas nezināmas tēmas, kaut kāda neziņa. Un arī tas, ka ir kaut kādas momentālas situācijas, kur tu iedomājies pilnīgi savādāk. Un nāk kaut kādi pagriezieni un tev jārīkojas ātri, jādomā ātri, kā no tā izkļūt un kā nesastresoties un mierīgi tam iziet cauri.” 

“Es strādāju tehnikumā. Darbs ar skolēniem ir sarežģīts, dažkārt darbs ar kolēģiem ir sarežģīts. Ikdienas beigās tomēr sakrājās tas nogurums, stress,” saka Gundega Strautmane, semināra apmeklētāja.

Santa Laimiņa-Rubene, krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” valdes locekle, klīniskā un veselības psiholoģe, piebilst: “Plus mīnus ir jāsaprot ģimenē, ar kādām situācijām, tad mums būtu jātiek galā. Tas ir jāizrunā ģimenes iekšienē, ko mēs darām, kā mēs rīkojamies. Un, tad, kad jau tā situācija pienāk, tad mēs iedarbinām iekšējos resursus. Tātad, es māku kaut kādas pašregulācijas prasmes, emociju regulācijas prasmes. Es viņas esmu pirms tam arī pielietojis, nevis tagad uzreiz meklēju, ko darīt, bet es jau zinu iepriekš kad man ir jāzina šīs prasmes. Un tālāk es jau skatos, kādi ārējie resursi man ir.”

Psiholoģe atzīst, ka šo laiku, kad Ukrainā notiek karš, varētu daļēji pielīdzināt kovida uzplaukumam. Cilvēki apjūk informācijas un viedokļu daudzumā, kas, savukārt, rada stresu. Lai no tā izvairītos, psiholoģe iesaka minimizēt patērēto saturu un sekot līdzi tikai dažiem satura veidotājiem, lai zinātu, kas būtu jādara nepieciešamības gadījumā.