Saeimas Rēzeknes domes atlaišana pērn notikusi atbilstoši Satversmei, spriedumā atzinusi Satversmes tiesa (ST).
Ar Satversmes tiesas nolēmumu Rēzeknes pilsētas pašvaldības domes atlaišanas likuma 1.pants, ar kuru atlaista Rēzeknes dome, ir atzīts par atbilstošu Satversmes 1. un 101.pantam.
ST secināja, ka Rēzeknes dome ir ilgstoši un vairākkārt – gan attiecībā uz 2023.gada, gan 2024.gada budžeta izstrādi un apstiprināšanu – pārkāpusi normatīvos aktus, kas nosaka pamatprasības attiecībā uz pašvaldības budžetu. Dome arī uzņēmusies saistības, kas pārsniedza tai pieejamos finanšu resursus, un kavējusi valsts aizņēmuma saņemšanu, tādējādi pieļaujot jaunu zaudējumu rašanās risku.
ST priekšsēdētāja Irēna Kucina uzsver, ka pašvaldības budžets nav aplūkojams atrauti no kopējās valsts budžeta sistēmas. Ja pašvaldība ar savu budžetu ilgstoši rīkojas neatbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un nonāk tādā finansiālajā situācijā, kurā nepieciešama liela valsts resursu iesaiste, tiek ietekmēta arī valsts kopējā finansiālā stabilitāte un ilgtermiņa attīstība, tādējādi nelabvēlīgā ietekme attiecas uz visiem valsts iedzīvotājiem.
Līdz ar to arī pašvaldības budžeta jomā pieļauto normatīvo aktu pārkāpumu būtiskums ir vērtējams kopsakarā ar pašvaldības autonomo funkciju izpildes apdraudējumu un ietekmi ne tikai uz pašvaldības iedzīvotājiem, bet uz visu sabiedrību kopumā, norāda Kucina, papildinot, ka pašvaldība nav valsts valstī.
Valstij ir pienākums nepieļaut, ka pašvaldība nonāktu tādā finansiālajā situācijā, ka tai trūktu līdzekļu savu autonomo funkciju izpildei, norāda ST. Valstij ir jābūt iespējai rīkoties savlaicīgi, negaidot brīdi, kad tiks radīts būtisks kaitējums, norādīts spriedumā.
ST akcentēja, ka pieteikuma iesniedzējas rīcība kopsakarā, jo īpaši situācijā, kad Rēzeknes pilsētas pašvaldībai ir ievērojamas finansiālās grūtības, varēja apdraudēt pašvaldības autonomo funkciju izpildi, radot kaitējumu gan tās iedzīvotāju, gan visas sabiedrības interesēm.
Tiesa atzina, ka pieļautie pārkāpumi, vērtējot tos kopsakarā, ir atzīstami par būtiskiem, un tādējādi bija iestājies Pašvaldību likumā paredzētais pamats pašvaldības domes atlaišanai.
Taču domes rīcība kopumā bijusi pretēja mērķim – nodrošināt tiesisku darbību iedzīvotāju interesēs un noregulēt finansiālo situāciju.
ST secināja, ka pieteikuma iesniedzēja nespēja pienācīgi pildīt tai uzticētos pārvaldes uzdevumus un tādējādi pašvaldības kā publisko tiesību subjekta darbība bija traucēta. Savukārt tas, ka pieteikuma iesniedzēja apstrīdēto normu pieņemšanas laikā jau bija pieņēmusi 2024.gada budžetu, konkrētajos apstākļos neliecina par to, ka tā turpmāk dome būtu bijusi spējīga nodrošināt savas darbības tiesiskumu.
Ņemot vērā minēto, tiesa atzina, ka Rēzeknes domes atlaišana kā pašvaldības darbības tiesiskuma pēckontroles līdzeklis demokrātiskā tiesiskā valstī bija nepieciešama.
ST spriedums ir galīgs un nepārsūdzams.