Slimnīcās joprojām “klibo” komunikācija ar pacientiem

Neapmierinoša komunikācija ar pacientiem un nepietiekama informēšana par zālēm – šādu ainu atklāj jaunākie pacientu pieredzes aptaujas dati slimnīcās. Stacionāro pacientu anonīmās aptaujas tiek veiktas sākot no 2020. gada. Šogad tajās iesaistījušās trīsdesmit slimnīcas.

Viena no panākumu atslēgām, lai pacients no slimnīcas izrakstītos vesels, ir veiksmīga savstarpēja komunikācija ar slimnīcas personālu. Pacientu pieredzes aptaujas dati gan rāda, ka joprojām komunikācija ir viens no vājākajiem posmiem –  vien 57% ārstu iepazīstinājuši ar sevi. Savukārt saprotamas atbildes uz uzdotajiem jautājumiem saņēmuši 67% respondentu.

Tomēr Slimību profilakses un kontroles centra kvalitātes pilnveides nodaļas vadītāja Irisa Zīle-Velika stāsta, ka salīdzinot ar 2024. gadu rezultāti ir mazliet uzlabojušies: “Kritiskākais ir viens no tiem jautājumiem, ko mēs akcentējām pacientu pieredzes nedēļā, saistībā ar informēšanu par zālēm stacionārā, par skaidrošanu, par blaknēm. Nu nav pietiekami saprotama viņiem šī informācija, nav pietiekami plaši izskaidrota. Varbūt viņi vēlas vairāk saprast, lai arī paši varētu iesaistīties šajā procesā.”

Ārstniecības iestādes norāda, ka tas nav attaisnojums, tomēr savu lomu spēlējot darbinieku trūkums, un esošo pārslodze. Tikmēr vispozitīvākās atbildes saņemtas par personāla attieksmi. 88,3% aptaujāto pacientu atzinuši, ka vienmēr no ārstiem saņēmuši cieņpilnu attieksmi.

Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas pacientu pieredzes vadītāja Baiba Iskrova: “Es gribētu teikt, ka es tam piekrītu noteikti, jo ārsti mums cenšas, it sevišķi jaunie rezidenti izprot to cilvēku un mēģina dot cilvēkam labāko, ko spēj. Varbūt ne vienmēr ārstēšana sanāk, tad vismaz cieņa ir pilnīgi noteikti.”

Runājot par komfortu, pacientus visvairāk apmierina gultas veļas un telpu tīrība, bet tikai 55,2% apmierina ēdināšana. Ārstniecības iestādes aptaujas datus izmanto, lai iespēju robežās uzlabotu  tās lietas, kas saņēmušas zemāku vērtējumu.

Liepājas Reģionālās slimnīcas kvalitātes vadītāja Aija Hovecka stāsta, ka arī Liepājas Reģionālajā slimnīcā netrūkstot, ko uzlabot: “Protams, pacienti ir priecīgi, ka viņi aiziet mājās veselāki vai pavisam veseli, bet tas, ko būtu nepieciešams uzlabot, ir pacientu labbūtības lietas. Piemēram, parūpēties par mazajiem pacientiem. Varbūt viņiem vajag vairāk kādas atsevišķas lietas. Par to arī tiek domāts – mēs esam ieviesuši drosmes kasti mazajiem pacientiem. Senioriem tagad ir lasīšana priekšā. Vēl par ko vajadzētu padomāt, protams, ir rindu kārtība.”

Pacientu aptaujā gan nav iekļauts jautājums par piekļuvi pie speciālistiem ambulatori, kas iedzīvotājiem ir vissāpīgākais. Kā skaidro Baiba Iskrova no Rīgas Austrumu klīniskā universitātes slimnīcas, lai atrisinātu šo problēmu, būtu jāmaina visa sistēma: “Mums tagad prioritāte ir onkoloģija, joma par ko mums, protams, ir jādomā un par zāļu pieejamību onkoloģijas pacientiem. Ņemot vērā, ka mums budžets ir atvēlēts tāds, kāds ir, mēs pašreiz valstiskā līmenī koncentrējamies uz aizsardzības budžetu. 5% tas ir daudz, ja mums dotu 5%, uzlabojumi būtu straujāki, vairāk aptveroši. Šobrīd mēs vienkārši cenšamies izdzīvot.”

Pacientu pieredzes aptaujas tiek īstenotas trīsdesmit slimnīcās visā Latvijā, un starp tām esot vērojamas arī atšķirīgas nianses, kas norādot arī cik aktīvi katra iestāde īsteno kvalitātes uzlabošanas pasākumus.