Troksnis, putekļi un ceļi: Madonā apspriež karjera ietekmi

Kā tas ir – dzīvot tiešā karjera tuvumā, nepārtrauktos putekļos un troksnī? Šāds jautājums pašlaik aktualizēts Madonā, kur pašā pilsētas pievārtē 75 ha platībā tiek plānota karjera izveide. Lielā apjoma dēļ darbi turpināsies gadu desmitiem, ietekmējot cilvēku dzīves kvalitāti. Tai pat laikā ir skaidrs, ka uzņēmējdarbību aizliegt nevar, tādēļ jāatrod kompromiss, pieņemams abām pusēm. 

Troksnis, putekļi, sabojāti ceļi, izsusējušas akas un slēpotājiem vairs nepieejama tik iecienītā Smeceres sila lēzenā trase. Tā ir daļa no bažām, kas tika paustas sabiedriskās apspriešanas sapulcē, kas tika sasaukta saistībā ar SIA “DSG Karjeri” plānoto smilts un smilts – grants ieguvi perspektīvajā atradnē “Smeceres sils”. Kā stāsta Edgars Čeporjus, SIA “DSG Karjeri” valdes loceklis, darbi plānoti pamatīgi, taču mērķis ir strādāt tā, lai nekaitētu apkārtējo māju iedzīvotājiem un pilsētai kopumā. “Esam iesnieguši pieteikumu ietekmes uz vidi izstrādei 75 hektāru platībā. Mēs nestrādāsim šajā teritorijā vienlaikus, mēs strādāsim pa posmiem. Respektīvi, izstrādāsim vienu posmu, virzīsimies uz nākamo, iepriekšējo sakārtosim, mēģinot maksimāli mazināt ietekmi uz vidi. Pieci hektāri ir tā platība, ko mēs aptuveni varam šobrīd nosaukt.  Tā ir platība, kurā mēs varam racionāli strādāt,” uzsver Edgars Čeporjus.

Satiksmes bīstamības draudi

Savukārt uzņēmējs un Madonas novada pašvaldības domes deputāts Andris Dombrovskis akcentē karjera teritorijai piegulošo ceļu stāvokli un satiksmes drošību, jo karjers atrodas līdzās Pļaviņas-Gulbene šosejai, pie tam ceļa līkumā. “Skatoties uz to darbību, kas notiek tagad, pie tiem esošajiem karjeriem, kad tas transports brauc ārā, brauc iekšā, tas sagādā grūtības citiem braucējiem. Mēs labi redzam, ka tie visi dubļi un karjera atliekas pie lietainiem laikapstākļiem tiek iznesti uz ceļa un tad tie ceļi netiek tīrīti, stikli sisti un viss kaut kas notiek. Protams, pēdējā laikā, pēc mana zvana AS “Latvijas valsts ceļiem” šoseju sāka uzkopt, tur bieži tagad manāms ceļa slaucītājs,” atzīst Dombrovskis. “Tur tas līkums ir bīstams, pagrieziens uz karjeriem ir apmēram 70 līdz 80 metri. Ja ātri brauc, tur ir bremzēšanas un avārijas situācijas. Tādēļ, manuprāt,  obligāti vajadzīga vismaz iebraukšana karjerā ar asfaltētu ceļu, kādi astoņdesmit, simts metri, lai tie visi dubļi jau pirmajā brīdī nokrīt, un trīs joslas, kur varētu gan sabremzēties, gan apbraukt no vienas puses un otras. Protams, darbi jāsaskaņo ar Latvijas valsts ceļiem, lai viss būtu korekti,” uzsver deputāts. 

Bailes par ceļu nolietojumu

Parēķinot, cik kravas pie pilnas darba noslodzes dienā tiks izvestas, iedzīvotāju bažas ir arī par ceļu nolietošanu. “Reāli tas ceļš tiks nolietots, šaubos, ka pie mūsu ekonomiskās situācijas mēs savā mūžā redzēsim, ka viņu atjaunos. Nu, viņš jau tagad arī tika atjaunots, padomju ceļam nofrēzējot asfaltu un uzliekot jaunu. Kāda ir runa par nestspēju tam ceļam? Es domāju, mēs zaudēsim vairāk, jo tas, ko viņi samaksās nodokļos, tās ir kapeikas, kas ienāks pašvaldības budžetā. Un valsts budžetu mums neredzēt”, ar skumju smaidu noteic Vilnis Toms, uzņēmējs, kura īpašums atrodas līdzās karjeram. “Arī troksnis būs liels, bez tā neiztikt. Kad tas drupinātājs iet, mēs visi ļoti labi varam dzirdēt. Domāju, viņš pat Madonā, centrā šeit skan. Ja moto trasē, kas atrodas tajā pat reģionā, pa mikrofonu paziņoja, ka pasākums beigsies, šeit, pilsētas centrā bija dzirdams. Vajag tikai vējam būt pareizajā virzienā. Kā Amerikā vietējos izspieda ārā, tā mūs izspiedīs karjers. Mēs satīsim makšķeres un aiziesim,” skumji nosaka Toms.

Sabiedriskā apspriede par karjeru Madonā.

Arī madonietis Gvido Čerbakovs, kura īpašums robežojas ar karjeru, ir satraukts par notiekošo, jo plānotā karjera teritorija faktiski pieguļ viņa zemes robežām. “Protams, man kā tiešam kaimiņam bažas ir pamatīgas – troksnis, īpašuma vērtības krišana. Pirms kāda laika aizgāju dzīvot mežā, tagad tu vairs nedzīvo mežā, bet dzīvo industriālā zonā.”  

Tāpat Gvido satrauc Smeceres sila sporta bāzes nākotne un slēpotāju iespēja izmantot lēzenāku trasi, kas šobrīd ved tieši pa iecerētā karjera teritoriju. “Pašvaldība ir bijusi netālredzīga, tas zemes īpašums bija brīvā tirgū pieejams. Zinot, cik lielas naudas un miljoni tika ieguldīti Smeceres sils sporta bāzē, netika paredzēts, ka slēpošanai tas viss ir nepieciešams, ka tiem miljoniem vairs nav kur attīstīties. Mēs visi, Smeceres sila teritorijā esošie zemju saimnieki, gadiem esam atļāvuši izmantot savu zemi Tautas slēpojumam. Tiem, kuriem sporta bāzes kalni ir par stāvu, tiem ļoti patika tā sauktais Smeceres kroga aplis. Tas veda pa līdzenumu. Tagad šī iespēja būs liegt.” noteic Gvido.

Līdztekus tam, sapulcē izskanēja jautājumi par biotopiem, iespējamo ūdens izzušanu akās, darba laiku, kā ietekmē var tikt traucēts naktsmiers un citu. Lai arī jautājumu bija daudz un iedzīvotājos jaušams satraukums, sapulce noritēja mierīgā gaisotnē, izvērtējot iespējamos ieguvumus un akcentējot riskus. 

“Mēs nevaram ietekmēt uzņēmējdarbību. Protams, ka jādomā par trases attīstību, iedzīvotājiem. Acīmredzot šis uzņēmējs ir ar lielu darba pieredzi un es ticu, ka viņš spēs tikt galā ar visiem šiem jautājumiem,” pēc sapulces, uzklausot uzņēmēju argumentus, cerīgi noskata deputāts Andris Dombrovskis. 

Pašvaldība uzraudzīs, bet arī iedzīvotājiem jāiesaistās 

Sapulcē pārstāvēta tika arī Madonas novada pašvaldība, tās Nekustamā īpašuma pārvaldības un teritoriālās plānošanas nodaļas vadītāja Ramona Vucāne uzsver: “Tas, ko mēs šodien dzirdējām, mēs to visu piefiksējām un tajā brīdī, kad mēs nākamreiz tiksimies uz nākamo sanāksmi, noteikti pārjautāsim, vai tas ir ticis ņemts vērā. Un arī tajā brīdī, kad būs jau tapis projekts, arī tad mēs, kā pašvaldība kontrolējot un pārbaudot, pārliecināsimies, vai tas ir iestrādāts.”

“Nu, principā ir izpildāms viss,” atzīst Edgars Čeporjus. “Nebija jautājumu, kas būtu izrauti faktiski no gaisa. Trīs dienās ūdens apgādi mēs nevaram apsolīt, bet mēs vienkārši neredzam, ka tā varētu pazust mūsu darbu rezultātā. Bet visādi citādi mēs redzam, ka mēs varam sadarboties un attīstīt šo karjeru tā, lai sabiedrība nav apcelta,” sola Čeporjus. Kad secinu, ka faktiski, to iedzīvotāju, kuri dzīvo līdzās karjeram, mūžs tiks pavadīts karjera ietekmē, viņš pasmaidot atbild: “Es ceru, ka tie iedzīvotāji dzīvos ilgāk, nekā mēs strādāsim. Bet. Redziet, šajā nozarē ir ļoti grūti saprast, kā mums ies gadu no gada, bet tie noteikti būs divdesmit gadi un vairāk, jā.”

Atskatoties uz diskusiju, izvirzītajiem jautājumiem un saņemtajām atbildēm, atliek secināt, ja uzņēmums pildīs solījumus par sadarbību, atbalstu vietējiem un rekultivāciju, ieguvēji varētu būt visi, tādēļ šobrīd svarīga ir iedzīvotāju līdzdalība, sekojot notikumiem un iesaistoties nākamajā sabiedriskajā apspriedē, kad būs jau sagatavots ziņojums par ietekmi uz vidi.