Atzīmējot Latvijas dzimšanas dienu, vairākās pilsētās par tradīciju kļuvis kopīgs Karoga brauciens. Neretas novadā šāda tradīcija uzsākta pirms septiņiem gadiem un turpinās arī pēc pievienošanas Aizkraukles novadam. Tā esot iespēja pašiem sajust un bērniem parādīt latviešu vienotību, tomēr lielākais prieks esot, ka pēc Vēsturisko zemju likuma pieņemšanas, interese par Sēliju esot pieaugusi.
Latvijas dzimšanas dienā Aizkraukles novadā pie Mazzalves pagasta robežas viena aiz otras piebrauc automašīnas ar sarkanbaltsarkanajiem karodziņiem, lai dotos kopīgā braucienā pa Neretas apvienības teritoriju. Svētku reizē šurp sabraukuši gan vietējie iedzīvotāji, gan tie, kuri šeit vairs nedzīvo, bet Neretas pusi joprojām sauc par savām mājām.
Mazzalves pagasta iedzīvotāja Inna: “Tā ir mūsu Mazzalve. [Tā ir] vislabākā. Mēs neesam daudz cilvēku, bet visi ir saliedēti.”
Aizkraukles iedzīvotāja Gundega stāsta, ka šajā braucienā piedalās pirmoreiz: “Mēs esam Skrīveros divas reizes braukuši, bet šajā pirmoreiz. Atbraucām no Aizkraukles uz savu dzimteni.”
Pa ceļam piepulcējoties vēl pa kādam dalībniekam, vairāki desmiti automašīnu dodas svētku braucienā pa Neretas apvienības teritorijā iekļautajiem pagastiem.
“Mēs paši no Rīgas, bet mums šeit ir lauku īpašums. Kad esam laukos, piedalāmies braucienā – ceļamies paši un bērni, jo gribas arī bērniem parādīt to latviešu kopības spēku, ka var cilvēki kaut vai uz Karoga braucienu salasīties. Tas skats jau skaists, ka priekšā un aizmugurē visi ar karodziņiem. Latviešu patriotiskās dziesmas skan mašīnās. Tāda kopības sajūta uzreiz,” uzsver Karogu brauciena dalībniece no Rīgas Linda.
Ideja par šādu pasākumu Latvijas Republikas Proklamēšanas dienā radusies pašreizējai Mazzalves saieta nama vadītājai Žannai Miezītei, sagaidot Latvijas simto dzimšanas dienu. Sākotnēja doma bijusi tādējādi mēģināt svētku pasākumos iesaistīt vairāk vīriešu, un tas arī esot izdevies, neraugoties uz to, ka pie auto stūres dāmu tomēr vairāk.
“Vīri gaida šo dienu. Pucē savas mašīnas un gaida šo dienu. Mēs neesam liels novads, šajā gadījumā apvienība, bet mēs izbraucam cauri visam. Tas ceļš ved cauri visiem pagastiem, un tad mēs jūtamies tādi vienoti, kopīgi, vareni,” saka Žanna Miezīte.
Uzrunātie Neretas puses ļaudis teic, ka šis gads bijis trauksmains ne tikai Rīgas politiķu ķīviņu un ģeopolitisko notikumu dēļ, bet arī problēmu dēļ lauksaimniecībā. Tomēr priecējot, ka pēc Vēsturisko zemju likuma stāšanās spēkā Sēliju vairs nevarot saukt par balto plankumu kartē.
Neretas apvienības pārvaldnieks Juris Gorbačovs: “Pēc šī likuma pieņemšanas mēs ikdienā sākam just vairāk, ka mūs atpazīst, un ar interesi cilvēki apmeklē mūsu Sēlijas zemi. Mēs esam tā Latvija kopā visi. Neesam mēs izcelti kaut kur atsevišķi.”
Tāpat prieks esot par tām, kaut vai tikai dažām ģimenēm, kuras nolēmušas atgriezties Neretā.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |