Valkas novada pašvaldība nepiekrīt Finanšu ministrijas (FM) sagatavotajam ziņojumam par pašvaldības finanšu situāciju. Kamēr ministrijas ziņojums norāda uz nepilnībām novada saimniekošanā, Valkas mērs Vents Armands Krauklis to sauc par selektīvu un netaisnu, uzsverot Valkas novada pašvaldības unikālo pierobežas situāciju, kas gadiem ilgi ignorēta.
Finanšu ministrija ir sniegusi savu atzinumu par Valkas novada situāciju. Kāda ir Jūsu pirmā reakcija, ar to iepazīstoties?
Atklāti sakot, esmu nepatīkami pārsteigts, izlasot šo ziņojuma projektu. Mani pārsteidza tas, ka Finanšu ministrija ļoti selektīvi ir izmantojusi datus un nav faktiski vērtējusi pamatproblēmas, kuras viņai ir ļoti labi zināmas un kuras arī zināmas VARAM. Mēs kopā ar Pašvaldību savienību un Reģionālo attīstības centru apvienību šo ziņojumu nesaskaņosim un pieprasīsim to pārstrādāt. Mans uzdevums valdības sēdē būs argumentēt, kāpēc Valkai objektīvu iemeslu dēļ ir nepieciešami papildu līdzekļi.
Jūs pieminat “objektīvus iemeslus”. Kas ir tie galvenie faktori, ko ministrija, Jūsuprāt, ignorē?
Viens ir šis jau gadiem “muļļātais stāsts” par Igaunijas ietekmi. Valkā dzīvo liels skaits cilvēku, kuri strādā un ir deklarēti Igaunijā lielāku algu dēļ, bet pakalpojumus – skolas, bērnudārzus, infrastruktūru – izmanto šeit. Valkas iedzīvotāji, kas ņemti par bāzi aprēķinam, ir 8280, un, ja mēs pieskaitītu šos Igaunijā deklarētos iedzīvotājus, iznāktu 9680 iedzīvotāji. Respektīvi, izlīdzinātie ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju pašreizējo 1147 eiro vietā tad būtu 981 eiro, kas ir absolūti zemākais rādītājs Latvijā. Otrs faktors – mums ir unikāla situācija: 19% no darbaspējīgajiem iedzīvotājiem strādā citā valstī un neienes pašvaldībai nekādus ienākumus. Nu, skaidrs, ka tā ir unikāla situācija. Tā ir sliktāka situācija nekā austrumu pierobežas pašvaldībām, kuras jau otro gadu saņem dotāciju, atsaucoties uz drošības faktoru. Un atkal tas būtu jāņem vērā, to mēs esam skaidrojuši visiem ekspertiem.
Ministrija kā vienu no galvenajām problēmām min komunālo maksājumu parādus. Vai šeit Jūs saredzat problēmas?
Finanšu ministrija ļoti labi zina, ka lielākā parāda daļa ir vairāk nekā 10 gadus veca. Un šeit ir, šī te tabuliņa, kur mēs redzam, ka līkne par parādiem ir lejupejoša. Mēs esam strādājuši, un jūs redzat, ka beidzamos gados tā parāda daudzums ir samazinājies. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka vairāk nekā 10 gadus vecu parādu lielākajā daļā gadījumu vispār nav iespējams atgūt. Vai arī tie, kas ir, ar tiem tiek slēgti līgumi par pakāpenisku parāda nomaksu, jo no mūsu viedokļa, un es domāju arī no valsts viedokļa, daudz pareizāk ir tas, ka viņi kārto kārtējos maksājumus. Un beidzamajos trijos gados komunālo maksājumu disciplīna mums ir virs 100%. Tātad mēs savu mājasdarbu esam izdarījuši. Arī valstij nodokļu parādos ir 900 miljoni, bet neviens tāpēc neaptur valsts funkciju izpildi.
Savukārt par to pārmetumu, ka pašvaldība ir dotējusi iedzīvotājus un nav iekasējusi visu par komunālajiem maksājumiem – jā, bija laiks, kad Valkā tiešām bija tādas mājas, kas bija ārprātīgi “cauras”, ar milzīgiem siltuma zudumiem un kur maksājumi par siltumu bija ļoti lieli. Ja ir jāmaksā 3 eiro kvadrātmetrā un telpā ir plus 14 grādi, tāpēc arī tolaik pašvaldība pieņēma lēmumu, ka ir atlaides. Bet tie ir seni stāsti, sen jau vairs tāda atlaide mums nevienam nav. Pašlaik mēs esam fokusējušies uz māju siltināšanu. Mēs esam vissekmīgākā pašvaldība Latvijā šajā ziņā. Un arī janvārī, kad tika saņemti rēķini, faktiski lielākajā daļā māju nebija nekādu problēmu tos apmaksāt.
Tomēr Jums aizvien tiek pārmests, ka Valka dzīvo pāri saviem līdzekļiem. Cik cieši tad tā josta ir savilkta šī gada budžetā?
Sarunā iesaistās arī Grāmatvedības un finanšu nodaļas vadītāja Ilze Grandava: Mums vairs nav, kur taupīt. Visām iestādēm ir “izdzīvošanas budžeti”. Esam samazinājuši amatvietas, vakances netiek aizpildītas, jo uz tādām algām neviens nenāk – kaimiņu novadi mūsu speciālistus vienkārši pārvilina.
Tieši tā. FM saka: “Jums vēl ir brīvprātīgās iniciatīvas, nerealizējiet tās.” Bet tās “iniciatīvas” ir bērnu brīvpusdienu līdzmaksājumi, sports un kultūra. Ja mēs to nogriezīsim, cilvēki aizbrauks vēl straujāk. Mēs nevaram būt sliktāki nekā kaimiņu pašvaldības. Tā ir politiska izšķiršanās – saglabāt dzīvību pagastos vai nē.
Jums draud finanšu stabilizācijas process. Ko tas nozīmētu parastam Valkas novadam?
Tas nozīmētu, ka no Valsts kases tiktu kontrolēta naudas plūsma, kontrolēti izdevumi. Visdrīzāk tas būtu kāds konkrēts cilvēks Rīgā, kurš uzraudzītu pašvaldības naudas plūsmu. Viņš varētu pateikt: “Nē, šo kultūras pasākumu nevajag, šo jumtu neremontēsim.” Tas ir bīstami, jo apturētu jebkādu attīstību. Mēs esam bijuši ģimenei un uzņēmējiem draudzīgākā pašvaldība, bet tagad mūs mēģina pataisīt par otršķirīgiem pilsoņiem.
Kāds ir Jūsu konkrētais šī brīža pieprasījums valdībai?
Šogad mums vajag dotāciju 674 287 eiro apmērā. Tas segtu sociālos pabalstus, viena skolēnu autobusa iegādi, kurš nemitīgi lūst. Bet pats galvenais – mums vajag sistēmisku risinājumu: likumā noteiktu koeficientu Valkas iedzīvotāju skaitam finanšu izlīdzināšanas aprēķinā. Tas ir tas risinājums – vienkāršs viens ieraksts likumā, un aizmirstam vispār valdībā un visur citur par Valkas novada finanšu vajadzībām un problēmām. Mēs paši labi tiksim galā. Un, kā jau teicu, mums ir ļoti skaidrs redzējums, kādā veidā turpināt Valkas novadu būvēt par tādu teritoriju, kur aizvien vairāk cilvēku grib dzīvot.
Par daudziem šiem jautājumiem ir runāts gadiem, bet vai ticat, ka šoreiz Rīga Jūs sadzirdēs?
Kad redzu, kā ar vieglu roku tiek šķērdēti miljoni prēmijās un projektos Rīgā, rodas sajūta, ka dzīvojam divās Latvijās. Šī ir iespēja valdībai parādīt, ka Latvija nebeidzas aiz Pierīgas. Tas ir simbolisks žests – izlabot 10 gadus vecu kļūdu un pateikt: “Jā, mēs jūs saprotam, mēs jūs dzirdam, mēs jūs beidzot atbalstīsim.”