Viss tiek sašķirots, viss tiek pārstrādāts un visam atrasta vērtība. Tā ir vīzija, kuras īstenošanai atlikuši vien desmit gadi. Par to, kā sasniegt nosprausto mērķi atkritumu pārstrādē un samazināt atkritumu nonākšanu poligonos, šodien sprieda arī ikgadējā konferencē, kas kopā pulcēja visas iesaistītās puses.
Latvija – valsts bez atkritumiem. Tas ir ideālais mērķis, tomēr jau pēc desmit gadiem Latvijai būs jāpilda ES uzliktie mērķi, un apglabāt poligonos drīkstēs tikai 10% no saražotajiem atkritumiem.
Klimata un enerģētikas ministrijas Valsts sekretāra vietniece Vides politikas jautājumos Rudīte Vesere noskaņota optimistiski: “Ejam, tiesa lēnām, un faktiski mums visiem vēl ir stingri jāsaņemas. Mums ir pietiekami labas iestrādnes. Laiks skrien ļoti ātri, bet, ja mēs saprotam, ko mēs gribam sasniegt un kādā veidā, tad mēs pie rezultāta noteikti nonāksim.”
Visvairāk esot jāpacenšas bioloģisko atkritumu šķirošanā, kas joprojām nav ieviesta pilnībā. “Zelta likums” šeit būtu – nepērc vairāk, kā vari izlietot, tomēr ne mazāk svarīga ir spēja vienoties par bioloģisko atkritumu konteineru uzstādīšanu.
Gadskārtējā konferencē galvenais uzsvars likts uz baterijām un iepakojumu samazināšanu gan apjoma ziņā, gan ražojot to no pārstrādājamiem materiāliem.
SIA “Eco Baltia vide” tirdzniecības departamenta vadītājs Kristaps Dreimanis: “Ja mēs skatāmies uz dzelteno šķirošanas konteineru, tad vidēji no katra konteinera, kas atrodas pilsētvidē, kur katrs iedzīvotājs var nest savus iepakojumus, 40% aiziet enerģijas ieguvei un 60% aiziet pārstrādei. Pēdējos gados iet uz 35%, kas nav pārstrādājami un aiziet enerģijas ieguvei, kas, protams, arī nav slikti, bet mērķis ir, lai viss būtu pārstrādājams.”
SIA “Nordic Plast” valdes loceklis Andris Trumars: “Mēs sadarbībā gan ar ministriju, gan “Latvijas Zaļais punkts” LIFE projektā testējam visu iepakojumu, ko ražotāji izmanto. Viņi var atvest pie mums, un mēs to notestējam. Mēs varam pateikt, vai tas ir pārstrādājams vai nav. Mēģinām pēc iespējas vairāk atrast tos, kuri ir pārstrādājami, un jaukt iekšā tos kopējā masā, lai mēs varētu pārstrādāt pēc iespējas vairāk.”
Elektroenerģijas iegūšanai aizvien vairāk izmanto saules paneļus un enerģijas uzkrāšanas akumulatorus, kuriem pārstrāde būs nepieciešama pēc gadiem 10-15. Pašreiz gan esot rasta iespēja nodot pārstrādei krusas sadauzītos saules paneļus.
Skaidro SIA “Latvijas Zaļais punkts” valdes loceklis Kaspars Zakulis: “Tiem ir rasts risinājums. Mēs esam veduši uz pārstrādi tepat Eiropā uz Slovākiju, kur ir rūpnīca, kas tos vispirms pārbauda, tad jauc laukā. Tur ir vesels pārstrādes process. Latvijā ir uzcelta svina akumulatoru pārstrādes rūpnīca, bet tur no svara ir apjoms, kas atgriežas no tirgus. Es šaubos, vai tuvākajā laikā mēs Latvijā celsim saules paneļu pārstrādes rūpnīcu.”
Palielinoties elektro automašīnu skaitam, pēc desmit – piecpadsmit gadiem būs daudz nolietotu elektroauto akumulatoru. Pārstrādes rūpnīca gan varētu tikt uzbūvēta vien tad, ja Latvijā varēs nodrošināt rūpnīcas darbībai nepieciešamo savākšanas jaudu.
Iedzīvotāju atkritumu šķirošanas aktivitāte pēdējos gados esot nemainīga. Kopš 2022. gada atkritumus šķiro 79% iedzīvotāju. Neatbildēts paliek jautājums, vai ar to pietiks arī pēc desmit gadiem.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |