Kādas ir priekšrocības, ja vairāki ģimenes ārsti strādā vienuviet

Kādas ir priekšrocības tad, ja vairāki ģimenes ārsti strādā kopā vienuviet? “Cēsu klīnikā” uzskata, ka, attīstot ģimenes ārstu kopprakses, mediķi var viens otru aizvietot, bet pacienti saņemt kvalitatīvāku pakalpojumu. Vai ģimenes ārstu kopprakšu modeli varētu ieviest arī citviet Latvijā, pilotprojekta laikā “Cēsu klīnikā” vērtēs Veselības ministrija.

Ģimenes ārstu kopprakses pēc būtības nav nekas jauns. Tās darbotos līdzīgi kā daudziem jau labi zināmās poliklīnikas, kur vienuviet var saņemt gan primāro veselības aprūpi, gan arī diagnostikas pakalpojumus, skaidro SIA “Cēsu klīnika” valdes priekšsēdētāja Ingūna Liepa.

“Integrētā veselības aprūpe, kur ir ģimenes ārsta prakses, tur pat ir sekundārā veselības aprūpe. Tas nozīmē, ka ir speciālistu pieejamība, zem tā paša jumta ir plaša diagnostika, tur pat ir pieejama nepieciešamības gadījumā neatliekamā medicīniskā palīdzība un ir uzņemšanas nodaļa.

Cēsu klīnikas vadītāja stāsta, ka ideju par ģimenes ārstu kopprakšu veidošanu viņa ir lolojusi jau kopš 2019. gada, apzinoties, cik bēdīga turpmākajos gados varētu kļūt situācija ar ģimenes ārstu pieejamību Cēsu apkārtnē. Liepa arī norāda, ka veidojot kopprakses zem viena jumta ar speciālistiem, atrisinātos problēma, kad pacienti bieži vien jūtas teju kā kurjeri starp ģimenes ārstu un speciālistu.

“Viņiem iedod nosūtījumu, elektroniski vai papīra formātā, viņi meklē kur iet, kur pietekties, pēc tam atkal atgriežās pie ģimenes ārsta, kāpēc lai tas viss nenotiktu zem viena jumta.”

Pašlaik “Cēsu klīnikas” paspārnē darbojas četras ģimenes ārstu prakses, viena no tām pērn izveidota pilnībā no jauna. Ģimenes ārste Aiga Āboliņa ReTV stāsta, ka attīstot kopprakses mediķiem galvenais ieguvums ir iespēja vienam otru aizvietot slimības vai atvaļinājuma laikā. Tā pat dažādās situācijās viņi var konsultēties ar kolēģiem, bet pacientiem galvenais ieguvums būs daudz ātrāka veselības aprūpe.

“Labs pluss ir tas, ka mēs varam rentgenus uztaisīt uzreiz vai kardiogrammas. Pacientam nav jābrauc kaut kur tālu, ja ir aizdomas, ka kaut kas nav tā ka var iet mājās, tad uzreiz uz analīzēm, pasēdi un pagaidi, analīžu atbilde tūlīt būs un mēs jau stundas laikā varam skaidri noformulēt ko tad mēs ārstējam.”

Būtisks atbalsts ģimenes ārstiem ir arī pediatra pieejamība. Cēsu klīnikā ikdienā par pašu mazāko veselības aprūpi rūpējās mediķi Bērnu veselības centrā, ar kuriem sadarbība izveidojusies daudziem Cēsu novada ģimenes ārstiem. ReTV stāsta pediatre Ilze Dambe

“Tāpēc ka viņi ir ļoti noslogoti, viņiem ir lielas prakses un lai labi parūpētos par pacientu, tad ir vajadzīgs atspaids, īpaši brīžos, kad ir ļoti augsts vīrusu un bakteriālo saslimšanu laiks.”

Arī Veselības ministrijā cer, nākotnē ģimenes ārsti savā starpā vairāk sadarbosies. Attīstot kopprakses, ģimenes ārstiem pacientu veselības uzlabošanai būs iespēja piesaistīt dažādus specilistus, piemēram, fizioterapeitus, vecmātes, sociālos darbiniekus. Ministrijas  Veselības aprūpes departamenta direktore Sanita Janka atzīst, ka šis modelis ir labāk piemērots pilsētām, tomēr arī ģimenes ārsti lauku reģionos var atrast efektīvākus risinājumus, kā cilvēkiem piedāvāt kvalitatīvākus veselības aprūpes pakalpojumus.

“Viens no variantiem būtu ka laukos ir feldšeru, vecmāšu punkti vairāki, kur nebūs pilna prakse un ka ģimenes ārsti varētu uz maiņām izbraukt, lai tur būtu pieejams tas ģimenes ārsts, bet tas ir jāskatās kopā ar pašvaldību.

Savukārt Rīgas Stradiņa universitāte šajā projektā būs metodiskais centrs. Šeit pētīs pašreizējo situāciju ģimenes medicīnā Latvijā, kā arī kaiminvalstu pieredzi šajā jomā. Mērķis ir izstrādāt rekomendācijas, kā nākotnē labāk organizēt ģimenes ārstu darbu, lai iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvāku pakalpojumu.