Inga un Ingus Kalniņi, kā arī viņu dēls Mateo, jau otro gadu cīnās ar Spānijas kailgliemežiem. Šī gliemežu suga ir ierindojusies Eiropas 100 visinvazīvāko dzīvnieku sarakstā. Sākotnēji ģimene gliemežus lasīja ar rokām, katru vakaru pavadot vismaz divas stundas. “Pagājušajā gadā bija rekords 4200, apmēram, vienā vakarā,” saka Ingus, “un tieši tāpēc mēs secinājām, ka nav jau variantu. Mums ir jāmeklē citi risinājumi,” piebilst Inga. Vēlāk tika izmēģinātas alus lamatas un sāls kaisīšana, kas arī izrādījās neefektīvi. Galu galā ģimene iegādājās divas Pekinas pīles, kas tagad palīdz cīnīties ar gliemežu invāziju.
Sākotnēji esot bijis plānots pirkt pudeļpīles jeb Indijas skrējējpīles, kas Latvijā tiek bieži izmantotas Spānijas kailgliemežu apkarošanai. Tomēr apstākļu sakritības dēļ, pavasara sezonā, ģimene palika pie lēmuma par Pekinas pīlēm. “Savu darbu viņas dara ļoti labi,” saka Ingus. Kailgliemeži visvairāk sastopami puķu dobēs, sakņu dārzā un teritorijas malās. Tur tad arī pīles visbiežāk patrulē.
Saimnieki ir iemācījušies, ka pīles nedrīkst traucēt, patvaļīgi pašiem lasot kailgliemežus. Tām jāļauj darboties. “Viņas tiek ar visu galā,” saka Inga, “Vakarā Tu redzi, ka kāds kaut kur te rāpjas, bet ātri arī pazūd. Tā kā ir ļoti, ļoti labi. Necerēti labi.”
Tomēr pīles nenozīmē “lēto darbaspēku”, par tām ir jārūpējas, kā par jebkuru citu mājdzīvnieku un jānodrošina, barība, ūdens, kā arī droša dzīvesvieta.
Spānijas kailgliemezis Latvijā ir sastopams kopš 2009. gada. Sugas galvenais izplatīšanās veids ir caur stādu saknēm, kur tie sadēj olas. Kad stāds tiek iestādīts kailgliemezis veiksmīgi iedzīvojas dārzos. Katrs kailgliemezis gadā spēj izdēt aptuveni 500 olas, tāpēc svarīgi, lai pēc iespējas mazāk gliemežu sasniegtu dēšanas vecumu. Spānijas kailgliemezis visintensīvāk olas dēj no jūnija līdz septembrim.