Šūnapraide par Krāslavas novadā nogāzušos dronu bija jāiedarbina, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā “Rīta panorāma” atzina aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P).
Pēc pērn notikušā drona incidenta Gaigalavā tika detalizēti runāts ar pašvaldībām, meklējot līdzsvaru – ja nav pilnīgas pārliecības, ka tas ir drons un tobrīd tas ir “tikai punkts radarā”, institūcijas ir piesardzīgas. “Pie katra punkta, putna, mākoņa, kas redzams radarā – vai celt kājās iedzīvotājus nakts vidū?” vaicāja Sprūds.
Ministrs pastāstīja, ka, turpinoties dronu uzlidojumiem objektiem Krievijā, bija sagatavota un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam iedota šūnapraidē izplatāmas ziņas sagatave gadījumam, ja Latvijas virzienā vēl parādās kāds drons. “Kopumā bijām tanī pašā dienā reaģēt papildus ar šādām ziņām,” apliecināja politiķis.
Pirmajā gadījumā, kad nav pilnīgas skaidrības par radaros redzamajiem objektiem, ir izvēle par līdzsvaru: “Vai vēlamies katru otro nakti celt iedzīvotājus, vai arī pārliecināmies, ka ir apdraudējums, pēc kā sūtām konkrēto vēstījumu.”
Sprūds uzsvēra, ka, ja būs līdzīgi gadījumi nākotnē, tad pie pirmajām pazīmēm, ka pastāv apdraudējuma risks, šūnapraide jāiedarbina.
Jau ziņots, ka šonedēļ visās trijās Baltijas valstīs ielidojuši un eksplodējuši droni. Visticamāk, tie, Ukrainai aizstāvoties pret Krievijas agresiju, bija tēmēti pa mērķiem Krievijā, bet novirzījušies vai ar elektroniskās karadarbības traucēšanas metodēm novirzīti no kursa.
Baltijas valstu amatpersonas uzsvērušas, ka tās ir Krievijas pilna mēroga agresijas kara sekas un jārēķinās, ka šādi incidenti var atkārtoties.