Lai pilnvērtīgi sagatavotos jaunajam mācību gadam, šodien Aizkrauklē pedagogu konferencē “Ar soli nākotnē” pulcējās teju 400 skolotāju no dažādām izglītības iestādēm. Šoreiz īpaša uzmanība tika pievērsta drošas un atbalstošas vides veidošanai. Dažādu jomu eksperti dalījās ar praktiskiem padomiem un metodēm, kas pedagogiem var noderēt ikdienas darbā.
Jau pavisam drīz klāt 1. septembris, un jaunam darba cēlienam gatavojas ne tikai skolēni, bet arī pedagogi. Katrs mācību gads nāk ar jauniem izaicinājumiem, kuriem jābūt gataviem.
Ināra Pumpase, Aizkraukles novada vidusskolas skolotāja: “Man šogad atkal pēc ilgāka laika iedeva klasi, un es izvēlējos to pirmo bildi, kur riteņbraucējs velk lielu vezumu. Man ļoti patīk audzināt klasi, bet tas, protams, atkal ir pārbaudījums, atbildība.”
Estēra Ambaine, Pļaviņu pirmsskolas izglītības iestādes “Bērziņš” skolotāja, atklāj: “Izaicinājumi ir tādi reizēm, ka tu pat nezini, kādi būs tie izaicinājumi. Tu ej, katra diena ir citādāka, un tu nezini ar ko beigsies tā diena.”
Lai palīdzētu skolotājiem pilnveidoties savā profesijā un veidot drošu un atbalstošu vidi skolās, Aizkrauklē konferencē pulcējās teju 400 pedagogu no Aizkraukles un citiem novadiem. Konferenci organizēja novada Izglītības pārvalde.
Beate Eisāne, Aizkraukles novada Izglītības pārvaldes izglītības darba speciāliste: “Es gribētu, lai viņi iegūst to, ka viņu darbs ir ļoti vērtīgs. Tas, kā viņi jūtas, iespaido visu mācīšanās procesu un lai viņi arvien vairāk pievērstu uzmanību tam, kā viņi jūtas. Lai arī nav laika un ikdiena ir ikdiena, bet, lai viņi varētu paņemt no šīs dienas kaut vai trīs atziņas par to, ko patiesi var izmainīt savā dzīvē, lai pats justos mierīgāks un laimīgāks, un varētu to nodot arī saviem skolēniem.”
Konferencē piedalījās dažādu jomu eksperti, kuri dalījās ar praktiskiem rīkiem un metodēm, kas var palīdzēt skolotājiem ikdienas darbā. Piemēram, profesore Dace Medne stāstīja, kā septembra enerģiju saglabāt līdz pat jūnijam. Un metožu, kā to panākt, esot ļoti daudz.
Dace Medne, profesore, psiholoģe, RTU pārstāve: “Tas ir jau ļoti sen izmantots paņēmiens, kā fokusēt skolēnu uzmanību, sagatavot skolēnus darbam. Tātad, ienākot klasē, skolēni tiek sagaidīti ar dažādiem sīkiem uzdevumiem, nu, kaut vai ar sasveicināšanos, rokas spiedienu, var viņiem iedot mazus uzdevumus, var viņiem iedot dažādas kartītes, tā kā atbilstīgi tematam, skolotājs to var saplānot.”
Savukārt zinātniece un rakstniece Māra Ozola stāstīja, kā humoru izmantot skolas ikdienā.
Māra Ozola, zinātniece, rakstniece, skolotāja ar 30 gadu pieredzi: “Ļoti palīdz arī iemācīties. Arī visnopietnākās lietas var pateikt ar humoru. Tāpat kā dzīvē visnopietnākos un bēdīgākajos brīžos humors var būt glābjošs un palīdzēt.”
Savukārt jau konkrētāk dažādas tēmas varēja iepazīt praktiskajās darbnīcās. Tajās pedagogi apguva, piemēram, kā veiksmīgāk sadarboties ar vecākiem, izmantot mākslīgo intelektu un veidot atgādnes mācību darbam.
Inese Svence, Kokneses pamatskolas attīstības centra direktores vietniece, speciālā pedagoģe: “Tas ir viens no šiem svarīgākajiem, manuprāt, rīkiem, kas palīdzētu bērniem ar dažādiem traucējumiem un ne tikai. Ar speciālām vajadzībām – ar uzmanības deficīta sindromu, ar kādiem valodas traucējumiem vai nelieliem traucējumiem matemātikas apguvē, tikt galā ar viņiem uzdotajiem uzdevumiem, lai sekmīgi iekļautos mācību procesā.”
Pedagogi atzina, ka konferencē guvuši vairākas idejas.
Estēra Ambaine, Pļaviņu pirmsskolas izglītības iestādes “Bērziņš” skolotāja: “Priekšā rādām kustības, bet neklausāmies, ko mums saka. Un, tad, kad es kustinu rokas un saku – parādiet man, lūdzu, rādītājpirkstu, bet pati rādu īkšķus, visi automātiski rāda īkšķus, bet teiciens jau bija par to, ka jāparāda rādītājpirksts.”
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |