Ārvalstu investors Liepājā vēlas atjaunot metalurģiju

Šobrīd bijušā uzņēmuma “Liepājas metalurgs” tēraudkausēšanas krāsns teritorija pieder trīs īpašniekiem – lielākoties Liepājas pašvaldībai un Speciālās ekonomikas zonai (SEZ). Pati krāsns ceha ēka ar tai piegulošo zemi - valsts intereses pārstāvošajai SIA “FeLM”, kas to jau vairākkārt nesekmīgi centusies pārdot, lai valsts kaut daļēji atgūtu krāsns kredīta galvojumā savulaik iztērētos miljonus.

Liepājas pašvaldība un SEZ pārvalde savā īpašumā plāno attīstīt videi draudzīgu industriālo parku, ko, pēc viņu teiktā, būtu vieglāk izdarīt, ja visa teritorija nonāktu Liepājas pārvaldībā. Ministru kabinets par to vēl lems, bet Saeimas deputāti no Jaunās konservatīvās partijas jau paziņojuši, ka šiem Liepājas plāniem labvēlīgs lēmums nebūtu valsts interesēs, jo šobrīd krāsnij uzradies potenciāls investors.

Saeimas deputāts (JKP) Uldis Budriķis saka: “Tas būtu neprāts gan Ministru kabinetam, gan pašvaldībai atteikties no 200 miljoniem investīcijās, no darba vietām, no 500 miljonu apgrozījuma, miljoniem tonnu ostā – tas tiešām būtu neprāts. Nevar pieļaut izšķērdību no valsts puses, atsakoties no izsoles ienākumiem.”

SIA “FeLM” par potenciālo investoru pagaidām nekādus komentārus nesniedz, taču zināms, ka tas ir Turcijas metalurģijas kompānijas “Epaş Group” uzņēmums “Aslanlı Metalurji”, kas Liepājai sola pat 1000 jaunu darba vietu. Liepājas SEZ pārvaldē norāda uz uzņēmuma mājas lapā atrodamajiem rūpnīcas attēliem, kur redzami dūmi, un pauž bažas, ka tādi būs arī Liepājā, kas varētu aizbaidīt citus investorus.

Liepājas SEZ pārvaldnieka vietnieks Uldis Hmieļevskis: “Man bijusi konkrēta saruna ar vairāku uzņēmumu vadītājiem, kuri pauž bažas un saka, ka būs grūti akcionāriem paskaidrot, ka mūsu darbiniekiem jāstrādā piesārņotā vidē. Tas mums apdraud jaunas investīcijas un esošās darba vietas.”

Daļa aptaujāto liepājnieku atcerējās, ka pirms aptuveni 10 gadiem, kad metalurga krāsns vēl strādāja, pilsētā nereti bija jūtama kodīgu dūmu smaka, pret ko pat notika iedzīvotāju protesti. Tomēr tagad daudzi atzina, ka vēlas, lai krāsns atsāk darbu.

Liepājas domes priekšsēdētājs (LRA) Jānis Vilnītis saka: “Investoram nākot uz Liepāju un strādājot metalurģijā, jārēķinās ar ietekmes uz vidi sertifikāta atjaunošanu, kas ir gados mērāms laiks. Ja runājam par darbinieku skaitu, 1100 darbinieki – kas tā ir par ražošanu, kur tik liels skaits nepieciešams? Moderna, mūsdienu metalurģija neprasa arī Turcijā tik lielu darbinieku skaitu.”

Ekonomikas ministrijas komentāru par nodomiem saistībā ar metalurga krāsni un teritoriju šodien saņemt nevarēja, savukārt finanšu ministra padomniece komunikācijas jautājumos Mudrīte Grundule pastāstīja, ka ministrijas eksperti izskata sagatavoto piedāvājumu, un svarīgākais, lai jebkuras darbības un priekšlikumi par šīs teritorijas attīstību būtu saskaņā ar valsts interesēm un nenestu zaudējumus.


Foto: pilsetas.lv