Rojas Jūras zvejniecības muzejam šogad aprit 55, bet tas nevis rīko svinības, bet par prieku sev un citiem rada divas jaunas ekspozīcijas. Viena stāsta par padomju okupācijas laikiem, bet otra aizved vēl tālāk burinieku būves laikmetā.

Padomju laikos Roja bija slavena ar bagāto zvejnieku kolhozu “Banga”. Taču jaunākajā ekspozīcijā šī gada jubilārs – Rojas Jūras zvejniecības muzejs – vēlas parādīt ne tikai kolhoza varenību, bet arī padomju okupācijas noziedzīgās darbības. “Proti, par deportācijām, par bēgļu laivām, kas no šīs piekrastes devās uz Zviedriju. Un arī par kuģa “Saules” traģēdiju,” saka Inese Indriksone, Rojas Jūras zvejniecības muzeja vadītāja.

Tā bija noslēpumiem apvīta traģēdija, kurā, zvejas kuģim nogrimstot, bojā gāja trīs cilvēki. Izglābās vien kapteinis, kuru vēlāk tiesāja. Jaunā ekspozīcija arī atgādina par to, ka padomju laikā Roja bija aizliegtā zona ar robežsardzes kontrolpunktu. Un plānos var redzēt, cik Roja bija savulaik plānota varena, bet sen senos laikos tā bija vienkārši neliels ciemats. Indriksone: “Te ir jāiejūtas arheologa ādā un jāatrok. Tad parādās senā Roja ar dažām zvejnieku mājiņām, ar baznīcu. Šis mazais, mazapdzīvotais zvejnieku ciemats.”

Šī būs pastāvīgā ekspozīcija, un daži tukši plaukti un atvilktnes liecina, ka tā vēl tiks papildināta. Savukārt Rojas muzeja filiālē Kaltenē redzams burinieku laiks Talsu novadā. Sevišķi izcili darbi šai krastā veikti 19. un 20.gadsimta mijā. Galvenā muzeja speciāliste Gundega Balode: “Arī Kaltene ir īpašais ciems. Cik ir apzināts pašlaik, ir apzināti 57 burinieki. Latvieši zemnieki saņēma drosmi, apvienojās ģimenes, kaimiņi draugi, kā nu kurā gadījumā tas bija, un būvēja buriniekus.”

Burinieki nesa Latvijas vārdu Eiropā un pāri Atlantijas okeānam. Ekspozīcijā uz stilizētiem četriem buru pāriem redzami 230 kuģu nosaukumi, kurā gadā un ciemā tie tapuši. Buras izgaismotas zaļā un sarkanā krāsā, kas nakts laikā citiem ļāva saprast, vai kuģis nāk tam pretī vai attālinās. Balode: “Zināms, ka uz kuģa kreisā borta ir sarkana uguns, uz labā – zaļa gaismiņa kuģim. Ja ir vēl baltā gaisma, tad kuģis attālinās no tevis.”

Dažiem buriniekiem paveicās kuģot pat 40 sezonas, citiem liktenīga bija viena. Ekspozīcija ļauj izsekot kuģu ceļiem. Ģimenes nereti bija neziņā – kad burinieks atgriezīsies. Reizēm tās sagaidīja tikai skumjas ziņas. Balode: “Kontinentu krasti ir ļoti klinšaini un dažādi. Citās ostās ir barjerrifi priekšā un dažādi šķēršļi, bet tad to kuģi kāds redz no krasta, ka tas ir strandējis, gājis bojā. Ja notiek vētra okeāna vidū, neviena nav, tad – pazudis bez vēsts.”

Muzeja apmeklētājam arī pašam iespēja kaut uz mirkli iejusties jūrnieka ādā, veroties projicētajā zvaigžņu kartē, skatīt jūrniekam redzamās un tik daudz ko vēstošās zvaigžņu kartes dažādos gadalaikos un pasaules vietās.