Ik rītu no lauku teritorijām ar skolēnu autobusu uz izglītības iestādēm dodas arī pirmsskolas vecuma bērni. Likums nosaka, ka ar viņiem ir kopā jābūt vēl kādai personai – ne jaunākai par 13 gadiem –, kas brauciena laikā bērnu var pieskatīt. Ja nu mazajam braucējam nav ne vecāku brāļu vai māsu, arī vecākiem nav laika, pašvaldībās ir dažādi risinājumi. Dienvidkurzemes novads ir viens no tiem, kur skolēnu autobusā nodrošina bērnu pavadoņa pakalpojumu. Šonedēļ to iemēģināja arī Kazdangas bērnudārzā “Ezītis”. 

Kazdangas pirmsskolas izglītības iestādē “Ezītis” šobrīd ir 42 bērni. 11 no viņiem nokļūšanai uz bērnudārzu izmanto skolēnu autobusu. Lielākajai daļai ir atbilstoša vecuma lielāki brāļi vai māsas, kas arī dodas uz skolu, viņus autobusā pieskata, dažiem līdzi brauc vecāki, bet bija arī tādi bērni, kuriem šādu iespēju nebija. Tāpēc pašvaldībai lūgts finansējums pavadoņa pakalpojuma nodrošināšanai. Kazdangas PII “Ezītis” vadītāja Ilga Bloka: “Šajā brīdī mēs risinām, ka mums ir divi cilvēki skolēnu pavadoņi, viņi dodas pārmaiņus – vienu nedēļu viens, otru nedēļu otrs, skatīsimies, kā mums tas jautājums risināsies uz priekšu, jo ir diezgan sarežģīti, ja autobuss saplīst, nav kāds cits transports vai dalās, vai arī varbūt citas kādas problēmiņas parādīsies, bet šobrīd iesākts ir veiksmīgi.”

Pavadoņa pienākumi uzticēti skolotāja palīdzēm. Viņas jau ikdienā strādā ar šiem bērniem, tāpēc mazajiem ir jau pazīstamas. “Nodrošinu, lai viņi ir piesprādzēti, lai viņi ir drošībā, lai viņiem nav bail. Ja vajag, iedrošinu. Un nododu pieaugušo rokās,” saka skolotāja palīdze Skaidrīte Bumbiere.

Baiba Valtere ikdienā pieskata savu gadu un četrus mēnešus veco meitiņu Grētu, tāpēc četrgadīgā Anna uz “Ezīti” dodas ar skolēnu autobusu. Līdz šim par viņu rūpes brauciena laikā uzņēmās šoferis. Tā ir arī šobrīd no rītiem, jo pavadonis bērniem pievienojas pēcpusdienu reisos. Kazdangas pagasta iedzīvotāja Baiba Valtere: “Anna būtu ļoti priecīga, ja auklīte brauktu arī no rīta, jo tad satraukums no rīta ir lielāks. Kad brauc mājās kopā ar auklīti, viņa ir ļoti priecīga. Es pati braucu ar šo autobusu uz skolu, kad mācījos Kazdangā, tagad Anna brauc. Rudenī brauks arī mazā meita, bet tas taču ir daudz vieglāk, ka es vienkārši viņu iesēdinātu ceļa galā, palaižu uz skolu, nav jābrauc ar savu transportu, nav jābauda mašīnai bedres.”

Dienvidkurzemes novads ir ar plašām lauku teritorijām un nācies domāt, kā uz bērnudārzu nokļūt tiem bērniem, kuriem nav kāda pavadoņa. Līdzīgs pakalpojums jau bijis dažos iepriekšējos novados, kuri nu apvienoti vienā. Dienvidkurzemes novada Izglītības pārvaldes vadītāja Ginta Kampare: “Šī metode jau ir iestrādājusies, un mēs viņu tad mēģinām tagad arī tālāk visā novadā apzināt. Vai tas ir atsevišķs cilvēks, vai tā ir, piemēram, auklīte, kas varbūt papildus var veikt šos pienākumus. Bārtā mums ir šāda situācija, mums ir cilvēks, kas pats dzīvo Bārtā, viņam jānokļūst arī uz darbu Dubeņu bērnudārzā, viņa ir arī reizē skolēnu pavadonis.”

Vajadzība pēc bērnu pavadoņa autobusos ik gadu mainoties, bet šobrīd Dienvidkurzemes novadā tas tiek nodrošināts piecās vietās.