Ja viesojaties Lietuvā, Klaipēdā vai Kuršu kāpās, noteikti dodieties sasveicināties ar delfīniem, roņiem, pingvīniem un citiem jūras iemītniekiem. Vēsturiskajā Nērijas fortā esošais Lietuvas Jūras muzejs, akvārijs ar ekspozīcijām par kuģniecības vēsturi – komplekss, kas ļauj iepazīt jūras dabu un vēsturi, – kā arī blakus esošais delfinārijs aicina iepazīt noslēpumaino ūdens pasauli.
Katru gadu šeit viesojas vairāk nekā pusmiljons apmeklētāju no Lietuvas un ārvalstīm. Patīkami, ka viesi no Latvijas veido pat 40% no ārvalstu tūristiem. Tas Lietuvas Jūras muzejam liek būt mūsdienīgam un dinamiskam, strādāt ar progresīvām metodēm un censties panākt harmoniju starp cilvēku un dabu, veidojot kompleksas ekspozīcijas.
Šoreiz iepazīstināsim ar plēsīgiem un bīstamiem jūras dzīvniekiem!
Plēsīgie un bīstamie jūras dzīvnieki
Baltā haizivs, murēna, barakuda, zilriņķu astoņkājis – sastapšanās ar tiem atklātā ūdenī var beigties traģiski. Starp citām haizivīm baltā haizivs visvairāk uzbrūk cilvēkiem. Šīs haizivis var uzbrukt cilvēkiem pat seklos ūdeņos, reizēm ļoti tuvu krastam. Vairāk nekā 6 metrus garas un aptuveni 2 tonnas smagas plēsoņas mutē ir vairākas asu zobu rindas. Kad haizivs sagrābj savu laupījumu, spēcīgi to krata uz sāniem, lai apdullinātu. Vienlaikus arī kož ar asiem zobiem. Parasti šīs haizivis medī roņus, jūras lauvas, delfīnus un pārtiek no vaļu līķiem. Zilriņķu astoņkājis ir krietni mazāks par haizivi, garumā sasniedz 20 cm, taču tā inde ir nāvējoša. Šis nelielais jūras dzīvnieks bieži sastopams Austrālijas dienvidos, paisuma un bēguma zonā, paslēpies klinšainās spraugās un jūraszāļu biezokņos. Zilriņķu astoņkājis tērpjas smalkā tērpā, ko vajadzības gadījumā maina: sajūtot briesmas, tas pa visu ķermeni izstaro koši zilu riņķu rakstu. Astoņkājis nav agresīvs plēsējs – tas izmanto indi, medījot barību vai aizstāvoties. Nav zināmi gadījumi, kad astoņkājis būtu uzbrucis cilvēkam bez iemesla. Tomēr labāk ir negadīties ceļā šim astoņkājim, kura nelielajā ķermenī ir pietiekami daudz indes, lai nogalinātu 26 cilvēkus. Kodumi ir tik mazi, ka upuris pat nesapratīs, ka kaut kas nav kārtībā, līdz iestāsies paralīze. Līdz šim nav pretindes pret zilriņķu astoņkāja izdalīto indi. Murēnas dzīvo tropu un subtropu ūdeņos, apmetoties dažādās klinšu spraugās un koraļļu biezokņos. Parasti izaug līdz pusotram metram, bet var sasniegt arī trīs metrus, tām nav zvīņu, bet stingro ķermeni klāj gļotu aizsargslānis. Šīm plēsīgajām zušveidīgajām zivīm ir plata, stingra mute ar asiem zobiem pilnu žokli. Murēnas pārsvarā naktī ķer citas zivis, bet, ja jutīsies apdraudētas, nekautrēsies iekost arī cilvēkam. Tāpēc piekrastes zvejnieki un nirēji baidās no tām. Murēnu zobstarpās vairojas daudz un dažādas baktērijas, tāpēc šo zivju kodumi ir īpaši bīstami. Brūces dzīst lēni, un pastāv liels asins saindēšanās risks. Barakudas nemedī cilvēkus, taču nirēji, ieraugot tās sev blakus, ne vienmēr jūtas omulīgi. Šīm zivīm nav īpaši laba redze, taču duļķainā ūdenī kādu spīdīgu tērpa vai aprīkojuma detaļu tās var noturēt par zivi un pēkšņi uzbrukt. Zilajai marlinai un zobenzivij ir līdzīgi smailie un šķēpveidīgie augšžokļi. Šīs zivis galvenokārt atšķiras pēc svara, zilās marlinas svars var sasniegt astoņus simtus kilogramu, bet zobenzivs – uz pusi mazāk. Abas zivis ir ļoti ātras, tiek uzskatīts, ka zilā marlina vajadzības gadījumā spēj sasniegt ātrumu 110 kilometru stundā, bet zobenzivs daudz neatpaliek ar 90 kilometriem stundā. Abas ir plēsoņas – pārtiek no citām zivīm. Medībās šīs zivis savus upurus smagi ievaino ar dunčiem. Interesanti, ka zobenzivīm, lai gan tās ir plēsoņas, nav zobu. Ja šīs zivis neizprovocē, tās neuzbrūk cilvēkiem, taču ir bijuši gadījumi, kad tās ar saviem dunčiem ievainojušas zvejniekus, mēģinot aizsargāties. Akmenszivs – bāli brūngana nekustīga zivs, kas dzīvo seklos piekrastes ūdeņos, starp koraļļiem akmeņos un klintīs. Tās lielo galvu un ķermeni klāj kārpas. Bieži vien tā ierokas smiltīs un nomaskējusies tā vairāk atgādina akmeni. Ja nejauši tai uzkāpj, izturīgās adatas var pārdurt pat apavus. Inde ir stipra un var būt nāvējoša cilvēkam.
Vairāk informācijas: www.muziejus.lt
