Kas labāk – pieticīgs jauns vai vecs, bet lepns?

Katrs no mums izveido savas dzīves prioritātes. Izveido un seko tām iespēju robežās. Ja vajag, ir gatavs savus nospraustos mērķus aizstāvēt līdz pēdējam elpas vilcienam. It īpaši tad, ja kāds cits mūsu prioritātes uzskata par dīvainām vai pat smieklīgām.

Mūžsenais jautājums, uz kuru katram no mums ir sava atbilde – labāk Rolls-Royce pie vienistabas dzīvokļa “hruščovkas” kāpņu telpas vai pieticīgs mazauto uz modernas savrupmājas piebraucamā ceļa. Abos gadījumos cilvēks ir izvirzījis savas prioritātes. Un kuram no viņiem taisnība?

 Viens no populārākajiem argumentiem par labu vecam, kādreiz lepnam, limuzīnam ir šabloniskais stāsts par to, ka mūsdienās neviens vairs automobiļus būvēt neprot. Aizdomas par to, kas gan gaida šos jaunos braucamrīkus pēc pieciem vai desmit gadiem. Arguments, kuru parasti izmanto, lai attaisnotu savu izvēli. Lai gan, kāda kuram daļa kāds automobilis ir mūsu rīcībā? 

Vēl jo vairāk, ka šādi argumenti izgāžas kā veca sēta, jo ar vien vairāk un vairāk sludinājumos atrodam tieši šos modernos piecgadniekus, kuri veiksmīgi nodzīvojuši līdz mūsu dienām, pa ceļam zaudējuši teju pusi miljona kilometru no patiesā nobraukuma un ir gatavi kalpot vēl vismaz piecus gadus. Iespējams arī desmit vai piecpadsmit.

Kā tikt skaidrībā, kurš automobilis mums būtu ne tikai vispiemērotākais, bet arī pa kabatai? Šķiet daudzi piemirsuši, ka auto iegāde ir tikai aisberga redzamā daļa. Tā, kuru pamanām pirmo un, pie kuras pieķeramies kā pie vienīgās. Viss šķiet tik elementāri un apburoši rozā, ja saprotam, ka izraudzītā braucamrīka tirgus cena ar sāpošiem zobiem, bet daudz maz atbilst mūsu finanšu stāvoklim! Ja saprotam, ka piecus gadus varēsim atļauties katru mēnesi savus 300 eiro novirzīt kārtējam līzinga maksājumam!

Aizņemsimies no kaimiņu skolnieka kalkulatoru, lai nedaudz savilktu debetu ar kredītu. Iespējams, tas radīs lielāku skaidrību par mūsu iespējām un par to, kāpēc pie sliekšņu metinātājiem vienmēr ir mēnešiem garas rindas.

 Gluži parasts piecus gadus vecs ģimenes universālis ar tik parastu 1,6 litru dīzelīti. Ar to pašu, kurš AdBlue tehnoloģiju dēļ ir ekoloģiskāks par hibrīdu. Vidēji šāds eksemplārs mums izmaksās nedaudz virs desmit tūkstošiem eiro. Nav maz, taču parastam cilvēkam daudz maz izprotams ciparu virknējums. Pie mūsdienu procentu likmes tie būs ap 200 eiro katru mēnesi piecu gadu garumā. Taču vai tā patiešām būs?

Reizi gadā šim automobilim mums nāksies veikt obligāto tehnisko apskati, kas kopā ar “ceļa nodokli” paģērēs orientējoši kādus 150 eiro. Pieņemsim, ka gada laikā ar savu dzelzs rumaku noauļosim divdesmit tūkstošus kilometru. Pat priekš Latvijas mērogiem tas nav daudz. Ja nobraucam mazāk, tad varbūt mums pilnīgi pietiek ar maiņas automobiļiem un sabiedrisko transportu?

Un tā – 20 tūkstoši kilometru pie šā brīža degvielas cenām paģērēs gada laikā vēl plus mīnus divus tūkstošus eiro, ja pieņemam, ka vidējais degvielas patēriņš ir seši litri uz nobrauktiem 100 kilometriem.

Starp citu, lai nobrauktu 20 tūkstoš kilometru, mums nāksies vismaz divas reizes gadā veikt eļļas maiņu, kas kopā ar filtriem un darbu izmaksās ap 150 eiro par reizi. Kopā 300 eiro gadā.

Obligāto civiltiesisko transporta apdrošināšanu neviens nav atcēlis, tāpēc gada griezumā nāksies iztērēt vēl ap 150 eiro, lai polise vienmēr būtu aktīva. Un katrs sevi cienošs auto īpašnieks piecgadīgu automobili noteikti vēlēsies pasargāt no garnadžu, huligānu, dabas stihiju un ceļu bedrīšu labotāju iespējamajiem nodarījumiem. Kā labi zinām, šādām vajadzībām ir izgudrota KASKO apdrošināšana, kas visticamāk par vienu gadu paģērēs ap 400 eiro.

Vai mēs būsim tie, kas vasarā nobrauc jau tā noplēstās ziemas riepas, bet ziemā kaut ko piemeklējam atkritumu šķirošanas poligonā? Protams nē, tāpēc reizi trīs gados iegādāsimies pietiekami drošus sezonas riepu komplektus. Visticamāk tie būs 17 collu riteņi un daudz maz pieņemams riepu komplekts izmaksās ap 300 eiro. Par vasaras un ziemas komplektu mēs samaksāsim ap 600 eiro, bet ja to sadala uz trīs gadiem, tad ar 200 eiro gadā mums jārēķinās kā likts.

Ir jauki, ja liktenis mums ir labvēlīgs un veselu gadu varam iztikt bez mehāniķa apmeklējuma. Visdrīzāk tā nenotiks, jo mūsu ceļos un ielās izsist no ierindas ritošās daļas detaļas ir vieglāk, kā trekni nošķaudīties skatoties pirmajos pavasara saules staros. Un ja jau reiz detaļu maiņa, tad arī savirzes regulācija. Un gan jau vēl kāds sīkums pagadīsies kondicioniera uzpildes veidolā vai pretrūsas apstrādes izskatā. Droši vien varēsim sevi uzskatīt par veiksminiekiem, ja gada ietvaros būsim pamanījušies iekļauties kādos 500 eiro.

Un beidzot darbs gluži parastiem skaitāmajiem kauliņiem, kuri apgalvo, ka automobiļa uzturēšanai viena gada ietvaros mūs būs nepieciešama diezgan glīta summiņa – no 3500 līdz 4000 eiro. Būt par autobraucēju mūsdienās nepavisam nav lēts prieks? Un kā jau aprēķinājām sākumā, tad gada laikā līzinga maksājumiem mums savajadzēsies vēl pie diviem tūkstošiem eiro.

Piecus gadus vecs klasisks universālis ir pieticīgs savās vajadzībā. Vispirms tas ir vēl gana jauns, lai pieprasītu lielu naudu remontam. Otrkārt tehnoloģijas tam ļauj būt ekonomiskam gan degvielas patēriņa ziņā, gan no “ceļa nodokļa” puses raugoties. Ļoti gribētos cerēt, ka piecus gadus vecam auto vēl tuvākā laikā neplānosies sliekšņu nomaiņa vai grīdas metināšanas darbi. Dabīgā nāvē nenomirs ģenerators, turbīna, stūres pastiprinātājs un citas detaļas, kas ikgadējos uzturēšanas izdevumus palielinās teju vai dubultā. 

Jo auto kādreiz jaunībā bijis lepnāks, jo dārgāka būs šā braucamrīka uzturēšana. Mēs taču nepieļaujam premium klases apvidus automobilim ar 400 zirgspēku jaudu lielveikalā iegādātas riepas ar zemāko slodzes un ātruma indeksu? Pie noteikuma, ka šīm riepām ir jel kāds indekss. 

Nekad un neviens nav teicis, ka lietots automobilis ir slikts automobilis. Un, ka ilgi lietots auto vispār vairs nav auto. Protams, ka tā nav! Visu nosaka mūsu spēja apmaksāt rēķinus. Turklāt pašus nepieciešamākos rēķinus! Ja varam nodrošināt sava izraudzītā braucamrīka maksimālo drošības līmeni, tad ielu un ceļu vizuālais tēls būs tikai ieguvējs no dažādiem interesantiem un labi koptiem spēkratiem.

Visos citos gadījumos labākais instruments lietota auto izvēlē ir kalkulators un nepielūdzami vēss matemātisks aprēķins. Un noteikti ne par labu vecāku braucamrīku jau tā plaši pārstāvētam īpatsvaram. Varbūt par simts eiro lielāks ikmēneša līzinga maksājums un uz pusi mazāki ikgadējie izdevumi?