Lībiešu tautas kalendārā Meteņiem bija liela nozīme. To Kolkas ļaudis šobrīd cenšas atdzīvināt. Ja parasti šie svētki asociējas ar pavasara tuvošanos, tad lībiešiem tie galvenokārt bija zvejnieku svētki, vadošā loma svētku tradīcijās bija tieši sievietēm un ķekatās iešanā. Nupat ķekatnieces apdziedājušas Talsu novada Kolkas ciemu.

Baltas kā līgaviņas pārģērbušās Kolkas lībiešu ansambļa “Laula” dalībnieces un citas interesentes, lai ieskandinātu ciemu un prom dzītu ziemu. Galvās tām krāšņi pašu darināti kroņi. “Tādus mēs atradām arī Somijas muzeja krājumos, tādēļ mēģinājām atdarināt. Interesanti, ka tie ir krāsaini, no dažādiem avīžu galiem. Ļoti mūsdienīgi tam piegājām un griezām krāsainas reklāmas, žurnālu strēmeles,” stāsta Iveta Bekmane, Kolkas Lībiešu saieta nama vadītāja.

Savulaik lībiešu sievietes tiešām, ejot ķekatās, tērpās pat savās līgavu kleitās. Kopā ar viņām arī maskās tērpti putni, kas ir interesanta lībiešu tradīcija – ja baltu tautas tērpjas dzīvnieku maskās, tad lībieši atdarina tieši putnus. Ne tikai šoreiz, bet arī senos laikos ķekatās Meteņos gāja tikai sievietes. Bekmane: “Ja bija domāts kāds vīrietis, tad sievas pārģērbās par to vīrieti. Rakstos tiek minēts, ka tā ir kā tāda pasaules apgrieztā puse, kad pārģērbās par vīriešiem.”

Vēsturiskie materiāli arī liecina, ka ķekatnieces dziedājušas nepieklājīgas dziesmas, ka satikušas vīrišķi, gāzušas to gar zemi. Kolkas tautas nama vadītāja Ilona Onzule saka: “Gaidot ķekatnieces, skatos, Kolkā kaut kur daži vīrieši parādās, bet paslēpās tālāk. Viņi juta. Šo līvu tradīciju atzīmējam katru gadu.”

Vēlāk gan vīri parādās, jo Meteņi ne tikai aizbiedē ziemu. Tas ir arī laiks, kad kārtīgi saēdas. Šoreiz pļedas un pūteli, jo pēc tam sākās gavēnis. Vīri šajā dienā sarunājuši laivas biedru nākošajai zvejas sezonai.

Rotaļās lībieši izspēlēja, ka zvejnieka sievai nemaz nav tik viegli būt, mugura tai ļoti smaga. Kultūrvēsturisko mantojumu Kolkas ciema ļaudis vēl turpina pētīt un cer Meteņu jeb Vastlāvu tradīcijas izzināt vairāk.