Latgalē, zilo ezeru zemē, arī ziemas laikā aizvien biežāk var manīt rosību pie ūdenstilpēm - te, tāpat kā kopumā Latvijā, aizvien populārāka kļūst rūdīšanās tradīcija, gremdējoties aukstā ūdenī. Ziemas peldēšanas entuziasti atzīst, ka tas ir lielisks veids ne vien kā pagarināt peldēšanās sezonu pēc vasaras beigām, bet arī veids, kā sevi pilnveidot.
Ziemas peldes, ledus peldes, roņošana, pingvīnošana, lāčošana - tik dažādi tautā sauc gremdēšanos ledus aukstā ūdenī. Roņotāja Inga Zagorska no Kārsavas atzīst, ka šīs nodarbes piekopēju skaits viņu pusē gada laikā ir dubultojies, un pati šo tradīciju piekopj jau otro gadu, savukārt Mežvidos, kurp viņa dodas ziemas peldēs, esot liels skaits vidējās paaudzes roņošanas entuziastu. Arī rūdīšanās treneris Māris Žunda atzīst, ka interesentu skaits, kuri izvēlas nepātraukt peldēšanas sezonu rudenī, pēdējo gadu laikā strauji pieaug. Rūdīšanās skolas vadītājs un treneris Māris Žunda: “Šobrīd sabiedrībā mēs pārdzīvojam tādu mentālā stresa un hroniskā stresa krīzi. Ir ilgu periodu ziemā, pavasarī, rudenī draņķīgs laiks, un ir divas iespējas – vai nu tu tam adaptējies un kļūsti spēcīgāks, vai arī tu kļūsti vājāks.”
Iemesli uzsākt roņošanu ir dažādi – Ingu pamudinājis vīrs, kuram tā ir daļa no darba militārajā sfērā, bet roņotāja Daiga no Rēzeknes pēc sērfošanas sezonas Spānijā nevēlējusies pazaudēt saikni ar ūdeni. Daiga Laizāne, roņotāja: “Es saprotu, ka es giustu mīru, asūt soltā iudinī, i tys ir breids, kod tu nadūmoj ni par kū cytu eisti, bet par tū, kai tu elpoj, kaida ir tova īkšejuo pošsajyuta, i, jā, i tod tuos divejis treis minutis, kas zīmā teik pavadeitys iudinī, tu saprūti, tovs pruots sazemejas ar tovu kermeni, i tu esi vīns vasals. Man līkās, tei ir tei līta, kū kasdīnā vīgli pazaudiet, par tū, ka tu esi taidā steigā i pat napīviers uzmaneibu tam, kai tu elpoj.”*
Savukārt ledus peldētāja Zaiga no Rēzeknes ar to sākusi nodarboties, lai sakārtotu domas un atgūtu mieru sevī, un saka arī, ka peldēšanas video publicēšana sociālajos medijos ir viens no motivatoriem turpināt. Ziemas peldētāja Zaiga Ceirule: “Daudz bija šogad visādas trauksmes, un, nezinu, varētu arī teikt kaut kāds bardaks galvā, tāpēc gribējās tādu stāvokli, kurā īsti nevar ne par ko citu domāt un varbūt kaut kādā ziņā apstādināt to laiku nedaudz. Pateikšu, ka ļoti daudz notur tas, ka es to publicēju. Ja tu esi iesācis un ja tu tagad neieliksi, tad tu esi itkā pametis.”
Līdzīgi kā pirtī, arī ledus aukstā ūdenī neiesaka doties cilvēkiem ar sirds un asinsvadu slimībām, grūtniecības laikā un ar smagām neiroloģiskām saslimšanām, taču jāņem vērā, ka bez kontrastiem tāpat neiztikt un prātīgās, saudzīgās devās arī tie par sliktu nenāk. Rūdīšanās skolas vadītājs un treneris Māris Žunda: “Mana rekomendācija ir jebkuram ieteikt izmantot pozitīvā stresa kontrastterapiju. Vai nu tas aukstums, vai karstums, vai duša, vai baspēdošana, plaukstas vēsā ūdenī, seja vēsā ūdenī, gaisa peldes, vēdināšana, zemāka temperatūra guļamistabās – ir daudz vieglas un zemas intensitātes vingrinājumi vai virzieni, kur mēs tēmā “rūdīšanās” un “ziemas peldes” varam sev jau palīdzēt.”
Savukārt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests norāda, ka jebkuram jābūt šajā laikā uzmanīgam, atrodoties pie ūdenstilpēm, aicinot nekāpt cilvēkus uz ledus, un arī atgādinot ziemas peldētājiem, ka jāievēro drošības noteikumi, dodoties ūdenī. Arvīds Tūļs, VUGD Latgales Reģiona pārvaldes Rēzeknes daļas komandiera vietnieks: “Byutu labi tim cylvākim, kas zīmys periodā peld, izavielietīs iudiņstylpnis, kur nav straumis, lai napaīt zem ladus, napeļdiet tuoli nu krosta, juoizavālās taids dziļums, kas ir cylvāka augumā, lai, jesli byus napīcīšams, varātu apsastuotīs kuojuos. Piec tam navajadzātu lekt āliņģūs, deļ tam, ka, kod tu esi paguojis zem lada, ir gryuši atrast celi atpakaļ. Byutu juoīt soltā iudinī pakuopeniski, lai organisms pīrūd, nu i pats golvanais - nasadūtīs vīnam.” **
Lielākoties nelaimes gadījumi uz ledus notiekot pārgalvības dēļ, tāpēc peldēt vislabāk zināmās vietās, ievērojot drošības noteikumus un nemēginot paveikt varoņdarbus, pārāk ilgi atrodoties ledainā ūdenī.
* “Es saprotu, ka gūstu mieru, esot aukstā ūdenī, un tas ir brīdis, kas tu nedomā ne par ko citu īsti, bet ar to, kā tu elpo, kāda ir tava iekš'ējā pašsajūtam un, jā, un tās divas trīs minūtes, kas ziemā tiek pavadītas ūdenī, tad tu saproti, tavs prāts sazemējas ar tavu ķermeni, un tu esi viens vesels. Man šķiet, tā ir tā lieta, ko ikdienā viegli pazaudēt tādēļ, ka tu esi tādā steigā un pat nepievērs uzmanību tam, kā tu elpo.”
** “ Būtu labi tiem cilvēkiem, kas ziemas periodā peld, izvēlēties ūdenstilpnes, kur nav straumes, lai nenokļūtu zem ledus, nepeldēt tālu no krasta, jāizvēlas tāds dziļums, kas ir cilvēka augumā, lai, ja būs nepieciešams, varētu apstāties kājās. Vēl nevajadzētu lekt āliņģos, jo, kad tu esi nokļuvis zem ledus, ir grūti atrast ceļu atpakaļ. Būtu jāiet aukstā ūdenī pakāpeniski, lai organisms pierod, un pats galvenais - nedoties vienam.”
