Talsu novadā šobrīd uz priekšu virzās vēja parks “Valpene”. Lai gan nezināmo vēl gana daudz, uzņēmums ir pārliecināts, ka parks būs, un ir intensīvas attīstības fāzē. Tikmēr vēl līdz rītdienai savus priekšlikumus var iesniegt iedzīvotāji. Sabiedriskā apspriede parādīja, ka pretinieku diezgan daudz. Viņi gan norāda, ka nav pret zaļo politiku – vēja parkus var būvēt, taču samērīgus un dabā iekļaujošus. Talsu novadā plānotos viņi dēvē par betona monstriem.

Vēja parku “Valpene” iecerēts būvēt Dundagas un Īves pagastos, kopējā platība būs aptuveni 22 kvadrātkilometri. Tie salīdzinoši neapdzīvoti ar ļoti labiem vēja apstākļiem. Būtisks aspekts vietas izvēlē ir arī ceļi un nepieciešamība pēc iespējas mazāk veidot papildus infrastruktūru. Talsu novada pašvaldības pārstāvis Lauris Laicāns: “Trešais ir bioloģiskais aspekts – lai nebūtu aizsargājamās teritorijas, no bioloģiskā viedokļa arī ne tik vērtīga teritorija. Un vēl viens būtiskais aspekts ir iespēja šo saražoto enerģiju iepludināt energotīklā.”

Lokālplānojumā redzamas zemes vienības, ko potenciāli varētu izmantot, taču tās var mainīties. Šajā teritorijā uzņēmums rēķinās ar 37 vēja turbīnām. Tās gan būs ap 250 metru augstumā,. Latvijā šobrīd neviens tik augsts vēja ģeneratoru modelis nav. “Eolus” attīstības vadītājs Baltijā Olavs Ķiecis: “Tajā pašā laikā Lietuvā šāda izmēra turbīnas tiek būvētas. Un arī Igaunijā ir daudz lielākas. Mēs plānojam šobrīd modernas, jaudīgas turbīnas. Jo tās ir jaudīgākas, jo nepieciešams mazāks turbīnu skaits.”

Vēja parku pretinieki izmanto salīdzinājumu ar Eifeļa torni – ja tas ir 300 metrus augsts, tad vēja turbīnas Talsu novadā ar saviem 250 metriem daudz neatpaliks. 

Teritorijā ir vēsturiskā Kubalu skola-muzejs, to arī pati pašvaldība uzņēmumam norādījusi, ka šī kultūrvēsturiskā vieta būtiska. Vēja parku pretiniekiem iebildumi daudz un dažādi, sākot no tā, ka vietējiem nekāda labuma nebūs, līdz uz mūžu sabojātai ainavai. “Mēs nemaz nezinām, kas būt pēc 30 gadiem, kad tie beigs funkcionēt, arī nesaņēmām atbildes par utilizāciju. Tas ir milzīgs dzelžu un plastmasas kalns,” saka sabiedriskās apspriedes dalībnieks Ingus Freibergs.

Pašu vietējo gan sabiedriskajā apspriedē maz, vairāk ieradušies vēja parku pretinieki no citiem novadiem. Uzņēmums uzskata, ka ar vietējiem iepriekš strādāts darba grupās, kas, iespējams, jau devis atbildes uz jautājumiem. Freibergs: “Mēs redzam pēdējā pusotra gada laikā, ka nepamatoti palielinājās enerģijas cena. Šajā gadījumā vēja enerģija tiešām būtu tā, kas varētu kompensēt. Bet šeit mums neviens nesola. Vietējiem vajadzētu vismaz divas reizes lētāku enerģiju. Es domāju, ka visi būs ar mieru – kaut vai tie, kas ir tālāk nekā divu kilometru rādiusā, varbūt nekādu kompensāciju nesaņems. Bet tā būtu loģiska prakse.”

Vēl līdz 12. martam iedzīvotāji var iesniegt savus priekšlikumus. Lauris Laicāns uzskata, ka viena no lietām, kam nākotnē iedzīvotājiem vajadzētu pievērst uzmanību, ir diskomforta nodoklis. “Protams, šis likums pagaidām nav pieņemts, bet tas būtu nosacīti “burkāns”, kas arī pašvaldībām kaut kādā naudas izteiksmē atgrieztos atpakaļ. Tiešām vērts pasekot līdzi, kā nauda pēc tam atgriežas šajā konkrētajā kopienā.”

Šogad, saņemot Talsu novada pašvaldības apstiprinājumu, varētu sākties parka izbūves projektēšana. Būvniecība – 2025. gada otrajā pusē, bet vēja parks darbību varētu sākt 2028. gadā.