Plānots, ka nākamajā mācību gadā nopietnas pārmaiņas skars vairākas Talsu novada izglītības iestādes. Gala lēmums gan vēl būs jāpieņem Talsu novada domes deputātiem, taču šobrīd notiek diskusija par vienas skolas likvidāciju un piecu reorganizāciju. Lai savu sāpi paustu skaļi, Mērsraga vidusskola organizēja zibakciju.

Ir dienas vidus Mērsragā, starpbrīdī vidusskolas priekšā pulcējas gan skolēni un pedagogi, gan absolventi un citi vietējie, kas nevēlas pieļaut vidusskolas kļūšanu par pamatskolu. No 10. līdz 12. klasei šeit mācās 32 skolēni, bet kritēriji prasa 60. Tāds skaits Mērsraga vidusskolai 50 gadu laikā nav bijis nekad. Viens no zibakcijas plakātiem jautā: “Ko es izdarīju nepareizi?”

Mērsraga vidusskolas skolotāja Aija Misiķe: “Vai mēs par maz kaut kur esam parādījuši sevi Talsu novadā? Vai mēs, tajā skaitā arī es kā skolotāja, esmu izdarījusi visu, lai bērni vairāk paliktu vidusskolā?”

Ja vidusskolas klases slēgs, jauniešiem būs jādodas uz Rojas vidusskolu gandrīz 30 kilometru attālumā, uz Talsiem, kas 45 kilometru attālumā, vai citviet. Daļa jauniešu jau dara šobrīd, bet ir arī piemēri, kad ģimenes pārceļas no Rīgas, un 12. klases audzēknis Rinalds Kristians Tulpe norāda, ka tobrīd viņa ģimene vidusskolu ciemā uzskatījusi par bonusu. “Laukos vidusskolā ir maz skolēnu, bet tas tieši palīdz attīstīt visas savas zināšanas vairāk, jo skolotāja pievērš īpašu uzmanību tieši mazāk skolēniem.”

Mērsraga vidusskolas direktore Ilze Indruškeviča: “Jāatceras arī par ekonomiskajiem apstākļiem – ne visas ģimenes, ne visi vecāki var bērniem nodrošināt izglītību pilsētā. It īpaši, ja tās ir daudzbērnu ģimenes. Tas radīs iespēju, ka bērni vienkārši nemācīsies. Viņi neiegūs vidējo izglītību.”

Vidusskolas klases skolas saime grib saglabāt tik ļoti, ka pedagogi pat gatavi 10. klasi nākamgad mācīt bez atalgojuma. Indruškeviča: “Neviens mums to neļautu darīt, bet manu kolēģu viedoklis precīzi raksturo skolotāja ideju būt kopā ar skolēnus, viņu izglītot, palaist viņu dzīvē ar iegūtām prasmēm un zināšanām, kā personību, nedomāt vairs par sevi. Bet domāt par nākotni.”

Tomēr zibakcija nepalīdzēja. Talsu novada pašvaldības Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komiteja atbalstījusi Mērsraga vidusskolas un vēl piecu skolu reorganizāciju. “Negribas nevienu skolu slēgt ciet, bet, ja tiešām skolai 1. septembrī nav neviena skolēna, par ko mēs vispār runājam,” saka Sociālo, izglītības, kultūras un sporta jautājumu komitejas priekšsēdētājs Kalvis Kalniņš.

Nav gluži tā, ka neviena skolēna, bet šobrīd Kolkas sākumskolā mācās desmit. Lai skolu saglabātu, pašvaldībai pedagogu atalgojumā būtu jāiegulda 130 000 eiro gadā. Šobrīd skolu likvidēs. No nākamā mācību gada par pamatskolu kļūs arī Valdemārpils vidusskola, Pūņu pamatskola par sākumskolu, bet Virbu sākumskola – par pirmsskolas izglītības iestādi. Kalniņš: “Nav populāri lēmumi šobrīd, bet kaut kad tam ir jānotiek. Ja tas nebūtu šobrīd, tas būtu varbūt nākamgad vai aiznākamgad – es gribētu teikt, ka to agoniju pagarinātu vienkārši.”

Lai gan jauns mācību programmu finansējuma modelis vēl nav stājies spēkā, Ministru kabinets apstiprinājis informatīvo ziņojumu, kurā paredzēts, ja netiks izpildīti noteikti kritēriji, valsts par to nemaksās. Talsu novada Izglītības pārvaldes vadītājs Uldis Katlaps: “Protams, iespējams, ka tas tiek pieņemts pēc gada. Tas jau nepalielina šo bērnu skaitu, kas jebkurā gadījumā šajās izglītības iestādēs ir ļoti mazs, arī pēc šī brīža finansējuma apmēra mēs jau finansējam dažā no iestādēm vairāk nekā 70 000 eiro pašvaldības finansējuma.”

Pašvaldība var izvēlēties skolas nereorganizēt, bet tad vidusskolās 10.-12.klasei 100% pedagogu atalgojums jāsedz pašiem. Katlaps: “Tie, kas jau mācās, tie 11. un 12. klasi varēs pabeigt. Skolām, kurām ir pieņemti šie lēmumi, finansējums, lai pabeigtu vidusskolu, tiks nodrošināts pilnā apmērā.”

Ja nav nepieciešamais skaits pamatskolu un sākumskolu klasēs, tad valsts finansējums mainās proporcionāli bērnu skaitam. Tātad, ja šobrīd nemainītu skolu tīklu, tas pašvaldībai jau izmaksātu aptuveni pusmiljonu eiro gadā. Lai gan bērnu skaits ir pietiekams un arī kvalitāte ir atbilstoša, izmaiņas tomēr skars arī Lībagu sākumskolu, kurā vairs nebūs 4. klases, jo tajā jau sākas cits pamatizglītības programmas posms.