Šodien, 1. maijā, atzīmējam ne vien Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienu, bet arī Darba svētkus. Jelgavas novada Abgunstes muižā jau par tradīciju kļuvis Darba svētkus atzīmēt ar talku. Šāda tradīcija aizsākusies pirms desmit gadiem, kad saimnieki, tīrot nesen iegādātās muižas pagrabus, atraduši senu plakātu, kas vēstījis, ka Darba svētki jāsvin ar darbu.
Ilgi gaidītajā, saulainajā 1.maija dienā Abgunstes muižā laiskojas tikai tās simbols – kaķi, kuriem netraucē pat visapkārt dzirdamās zāģu skaņas.
ReTV foto
Kamēr vīri steidz novākt vētras nogāztos kokus, cits pulciņš zemē urbj caurumus, lai ceļa malu apstādītu ar dekoratīvajiem krūmiem. Talkas dalībniece Jutta Ruka no Ādažiem stāsta, ka stādot
Sibīrijas pērli “Baltais grimonis”. “Tam ir sarkani kātiņi un būs ziedi čemuriņos, tas ir dekoratīvs visu cauru gadu.”
Jutta stāsta, ka sen vairs neskaitot, cik reizes piedalījusies talkā Abgunstē, bet tikšanās ar domu biedriem šeit vienmēr esot patīkama: “Es domāju, ka mēs te no paša sākuma piedalāmies. Šodien muižā labiekārto – stāda krūmus, krāmē malku, ravē dobes, stāda puķusīpolus. Mūs “piestādīja” pie krūmiem kā vislielākos dārzniekus.”
Muižas saimniece Asnāte Avotniece stāsta, ka talkām darba svētkos šogad esot jau desmitā reize, bet viss aizsācies no atrasta plakāta: “Vācot ārā muižas pakšus un pagrabus, mēs atradām tādu plakātu, kur uz sarkana auduma baltiem burtiem bija rakstīts – darba svētkus svinam ar darbu, kaut kā tā, un tas mūs iedvesmoja, ka tā varētu būt laba tradīcija tajā 1. maijā darba svētkus arī atzīmēt ar darbu.”
Talkas dalībniece Agnese Tetere stāsta, ka muižas saimnieki esot seni draugi: “Esmu no Rīgas un Avotniekus pazīstu gana sen. Vienā skolā kopā mācījāmies, ir aizvadīti daudzi burvīgi mirkļi, un šī tradīcija aizsākās ļoti jauki. Šķiet, viena no pirmajām talkām saucās “Talko pa smalko” un tā arī visi šie desmit gadi ir aizvadīti, jo uz šejieni braukt pat īstenībā ir nevis tāda liela strādāšana, bet tāds liels prieks.”
ReTV foto
Ja sākotnēji ģimene un draugi Abgunstes muižas atdzimšanā palīdzējuši teju ikdienu, tad tagad tiekas talkās un svētkos. Gadu gaitā talcinieku pulciņš paplašinājies, un šodien čakli darbojas jau ap pussimts cilvēku, bet darba muižā, kuras teritorija esot ap septiņiem hektāriem, gan nekad netrūkstot.
Stāsta Asnāte Avotniece: “Trimmerēšana, zāģēšana ir minimālā apjomā. To, ko vētra bija sagāzusi, un ar ko mēs vēl nebijām tikuši galā, bet vēl ir ļoti, ļoti daudz jāiestāda. Mēs paši pa aprīli bijām tikuši galā ar 400 skabāržu un dižskabāržu iestādīšanu, bet mums šodien kādi 250 augi, kam ir jāatrod sava zemīte.”
Ilggadējie talcinieki teic, ka pieliekot savu roku muižas labiekārtošanā, esot lielāks prieks šurp atbraukt arī augustā, kad muiža svin savus svētkus. Jāpiebilst, ka šogad talcinieki var lepoties, ka ir vēsturisku vērtību un laikmeta paradumu saglabātāji, jo kopš pagājušā gada rudens Talku tradīcija Latvijā iekļauta Nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā.