Darbs cietumā māca darba kultūru un sagatavo dzīvei brīvībā

Iespēja mācīties un strādāt Latvijas cietumu sistēmā jau gadiem ir nozīmīgs instruments, kā palīdzēt ieslodzītajiem pēc soda izciešanas atgriezties sabiedrībā un atteikties no nevēlamiem paradumiem.

Valmieras cietumā patlaban ir nodarbināti aptuveni 30% ieslodzīto — daļa no viņiem palīdz uzturēt cietuma saimniecību, bet 70 ieslodzītie strādā pie komersanta turpat cietuma teritorijā. Turklāt septembrī 54 ieslodzītie sāks apgūt profesiju. Valmieras cietumā sadarbībā ar Jelgavas tehnikumu iespējams apgūt metinātāja, kokapstrādes iekārtu operatora un apdares darbu veicēja arodus. 

Skaidro Tatjana Ļudvikova, Valmieras cietuma Resocializācijas daļas priekšniece: “Cietums ir kā pilsēta pilsētā — viss, kas notiek ārpusē, notiek arī šeit. Darbs visos laikos ir bijis viens no galvenajiem resocializācijas līdzekļiem. Ieslodzītie ir arī tēvi, dēli un vīri, un ir tādi, kuri jau no pirmajām dienām mēģina tikt uz darbu, lai finansiāli palīdzētu savām ģimenēm.”

Uzņēmumā, kurš darbojas Valmieras cietuma teritorijā, ieslodzītie izgatavo koka rāmīšus, kurus tālāk eksportē uz dažādām Eiropas valstīm. Komersants uzsver, ka darba iespējas varētu piedāvāt arī vairāk ieslodzītajiem. 

Aleksejs Bukovskis, SIA “Solerto” līdzīpašnieks: “Pēdējā laikā, kad ir sakārtota Valmieras cietuma infrastruktūra un arī pats uzņēmums ir attīstījies, mēs nekādas problēmas pilnīgi nesaskatām — saskatām tajā visā tikai plusus.”

Latvijas Soda izpildes kodekss nosaka, ka ieslodzītie par darbu saņem vismaz 50% no minimālās mēnešalgas. Strādājot pie komersanta, par labu darbu var nopelnīt arī prēmijas. Tiesa gan, daļai ieslodzīto no nopelnītā atskaita tiesas piespriestos naudas sodus. Valmieras cietuma priekšnieks uzsver, ka tieši ieslodzījumā daļai notiesāto tiek ieaudzināta darba kultūra. 

Indulis Ceriņš, Valmieras cietuma priekšnieks: “Pat tad, ja pirms ieslodzījuma cilvēkam nav bijusi nekāda saskarsme ar algotu darbu un nav izpratnes, ko nozīmē nopelnīt naudu un iztikt, strādājot cietumā, viņi gūst praktisku pieredzi. Darba devējs viņiem ir kā audzinātājs un dzīves skolotājs, tāpēc, atbrīvojoties no ieslodzījuma, cilvēks ir daudz gatavāks iekļauties darba tirgū.”

Ja cietumā ieslodzīto ikdienu nosaka stingra disciplīna un kārtība, tad nonākšana atkal brīvībā un atgriešanās sabiedrībā daudziem ir lielākais izaicinājums. Galvenokārt jau dažādu atkarību un nereti arī sabiedrības aizspriedumu dēļ. 

Tatjana Ļudvikova, Valmieras cietuma Resocializācijas daļas priekšniece: “Lielāka problēma ir atkarību izraisošās vielas. Ja cilvēks nav strādājis ar šo problēmu, tad darbs viens pats neizglābs. Ļoti bieži, tikko nonākuši brīvībā, viņi sākumā ļoti labi iekārto savu dzīvi, bet pēc tam, sastopoties ar pirmajām grūtībām, atkal atsāk lietošanu un visu zaudē.”

Valmieras cietumā aizvadītajā konferencē secināts: lai ieslodzītais pēc atbrīvošanas sekmīgi iekļautos darba tirgū, būtisks ir ne tikai Valsts probācijas dienesta un Nodarbinātības valsts aģentūras atbalsts, bet arī darba devēju gatavība pieņemt šos cilvēkus un dot viņiem iespēju sevi pierādīt.