Beidzot noslēgumam tuvojas vairāk nekā 30 gadus ilgušais privatizācijas process, tostarp dzīvojamo māju. Iegūstot īpašumā savu dzīvokli, neatņemama ir arī atbildība par visu māju kopumā. Daudzviet iedzīvotāji aizvien nav pieņēmuši lēmumu, kā savu māju kopīgi apsaimniekot, un rūpes par to uzņēmusies pašvaldība, bet no 1. janvāra vietvaru pienākumos vairs nebūs rūpēties par daudzdzīvokļu mājām.
Pašvaldībām vai to nozīmētajiem māju pārvaldniekiem līdz šī gada beigām ir jāorganizē kopsapulces vai aptaujas to māju iedzīvotājiem, kuri aizvien nav noslēguši līgumu ar kādu namu apsaimniekotāju vai dibinājuši paši savu biedrību. Ja iedzīvotāji nespēs vienoties, tad līgums automātiski tiks noslēgts ar to personu, kas māju apsaimniekojusi līdz šim.
Foto: ReTV
Ekonomikas ministrijas Mājokļa departamenta direktors Mārtiņš Auders skaidro, ka šis ir noslēgums procesam, kas likumā iekļauts jau 2000. gadā. “Aizritējuši jau 25 gadi, kopš ir šādas aizvien nepārņemtās mājas,” viņš norāda, “un visus šos gadus pēc privatizācijas likuma mājas iedzīvotāji varēja pārņemt mājas pārvaldīšanas tiesības.” Viņš skaidro, ka process noslēdzas šī gada beigās ar kopsapulci vai aptauju, kurā iedzīvotājiem jāizlemj par turpmāko mājas pārvaldīšanas modeli.
Visvairāk šādu apsaimniekošanā nepārņemtu māju aizvien ir Rīgā, tikmēr reģionos situācija ir atšķirīga. Piemēram, Valmierā un Cēsīs iedzīvotāji ir uzņēmušies rūpes teju par visiem daudzdzīvokļu namiem. Taču lauku reģionos šī aina ir pavisam citādāka, tur pagastu pārvaldes pašlaik apzina situāciju un kopā ar iedzīvotājiem meklē risinājumus.
Valmieras novada Nekustamo īpašumu apsaimniekošanas pārvaldes vadītāja vietniece un būvinženiere Marta Katana skaidro, ka privatizēta daudzdzīvokļu māja skaitās no trīs dzīvokļiem, un tas nozīmē, ka lēmums jāpieņem arī tādām mājām, kas ierasti netiek uztvertas kā daudzdzīvokļu nami, piemēram, pie bijušajām fermām, kantoru ēkās vai sadalītās savrupmājās.
Kā norāda Mārtiņš Auders, var būt persona, kura kopumā atbild un algo nepieciešamos speciālistus. Viņš piebilst, ka biedrības nereti tiek izmantotas, lai pārvaldīšanas maksas būtu lētākas un iedzīvotāji daudz ko varētu darīt pašu spēkiem.
Iespējams, šāds risinājums jāizvēlas arī kādai daudzdzīvokļu mājai Valmieras novada Brenguļu pagasta Cempos, kur kāda 12 dzīvokļu nama iedzīvotāji nevēlas maksāt papildus apsaimniekošanas maksu, kā to jau dara kaimiņos esošās daudzdzīvokļu mājas iedzīvotāji.
Foto: ReTV
Cempu iedzīvotājs Vilnis Suipe ir kategorisks: “Kāpēc mums svešiem alga jāmaksā?” Viņš stāsta, ka iedzīvotāji paši dara šo un to, cik nu var, pašu spēkiem.
Viļņa kaimiņiene Vera Poļakova gan uzskata, ka tik vienkārši par visu vienoties neesot. Mājai nav arī sava uzkrājuma dažādu krīzes situāciju risināšanai. “Vispār jau vajag [saimnieku], ja tā nauda aiziet uz māju, ja ne kaut kur citur,” viņa saka, norādot uz konkrētām problēmām: “Mums ir jumtu jāmaina… Jūs jau pati redziet, kāda tā māja ir, kaut kur 50 vai 60 gadi un pagrabi ir šausmīgi.” Vera atklāj, ka pati kādreiz bijusi apsaimniekotāja, bet atteikusies, jo saskārusies ar nevienlīdzīgu maksāšanas disciplīnu: “Viens maksā, viens nemaksā, nu tad priekš kam man to vajag.”
Neatkarīgi no tā, kādu apsaimniekošanas formu katrs daudzdzīvokļu nams izvēlas, jāatceras, ka to ir tiesības mainīt, ja iedzīvotāji nav apmierināti. Iedzīvotājiem ļoti būtiski ir vienoties arī par kopīga finanšu uzkrājuma veidošanu savas mājas apsaimniekošanai, jo turpmāk caura jumta gadījumā vairs nevarēs vērsties pašvaldībā un lūgt to salabot.
Marta Katana vēlreiz apstiprina, ka kopīgie izdevumi būs jāsedz pašiem dzīvokļu īpašniekiem. “To nedarīs pašvaldība vai apsaimniekotājs no savas kabatas,” viņa uzsver, “tas būs no dzīvokļu īpašnieku uzkrājumiem, ikmēneša maksājumiem.”
Tas nozīmē, ka kaimiņiem, kuri līdz šim savās daudzdzīvokļu mājās dzīvojuši viens no otra savrupus, tagad tomēr ir jāsanāk kopā, lai vienotos, kā tālāk rūpēties par kopīgo īpašumu. Bet tiem, kuri lēmumu jau ir pieņēmuši un līgumus noslēguši, satraukumam nav pamata. Šajās mājās viss turpināsies ierastajā kārtībā.