Piecpadsmitajā Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra organizētajā kontaktbiržā šodien pulcējās vairāk nekā deviņdesmit mājražotāju un amatnieku. Mājražotājiem un amatniekiem tā ir iespēja iepazīstināt ar savu produkciju, atrast jaunus klientus un sadarbības partnerus. Organizatoru lielākais gandarījums esot par to, ka ik gadu varot redzēt, ka vairums mājražotāju aizvien vairāk attīstās un rada jaunus produktus no jauniem izejmateriāliem.
Rokdarbnieces Agneses Ofkantes stendā redzami dažnedažādi dārzeņi, kas šoreiz gan ir kā adītas rotaļlietas, ar kurām var spēlēties bērni, bet mammas var izmantot kā dekorus apģērbam. Agnese mājražotāju un amatnieku kontaktbiržā piedaloties otro reizi, bet mērķis neesot kļūt par uzņēmēju: “Šī gluži vienkārši ir radoša, brīva izpausme. Kad uznāk iedvesma, tad es arī adu. Tas ir dzīvesveids. Tas nav darbs. Tas ir vaļasprieks.”
Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra organizētajā kontaktbiržā mājražotāju un amatnieku piedāvājumu klāsts ir visai plašs. Ik gadu pieaug arī dalībnieku skaits, bet mērķi, ko mājražotāji vēlas panākt, gan ir visai dažādi.
Foto: Vidzemes televīzija
SIA “Mītavas čiekurs” valdes priekšsēdētājs Reinis Artimovičs: “Mēs laikam būsim tāds nepopulārs uzņēmums, jo mēs neesam tie, kas mēģina izlauzties no komforta zonas. Ražotnīte joprojām ir palikusi tā pati mazā, vienkārši mēs esam kļuvuši spēcīgāki, jaudīgāki. Vairāk saražojam, vairāk ieguldām savu prātu un pūles. Mēs eksportējam, šobrīd jau uz piecpadsmit valstīm. Esam uztaisījuši arī e-veikalu, kur sūtam privātpersonām produkciju.”
Kontaktbiržas mērķis ir iepazīstināt ar savu produkciju, sasniegt jaunus klientus un sadarbības partnerus. Vienā no stendiem darbojas arī patentu valde, kas mudina mājražotājus reģistrēt savas preču zīmes.
Patentu valdes pārstāve Katrīna Gulbe: “Preču zīme būtu tas, ar ko mājražotājiem būtu jāsāk. Vārdiskais nosaukums vai logo, ko reģistrē kā preču zīmi. Pieredze rāda, ka Latvijā mājražotāji aizvien apzinīgāk reģistrē preču zīmi, jo tas tomēr ir tāds pirmais atpazīstamības simbols, un ir vērts to aizsargāt, lai konkurenti ļaunprātīgi uz jūsu lauriem necenšas iegūt atpazīstamību.”
Foto: Vidzemes televīzija
Latvijā reģistrēta preču zīme gan nepasargās no jūsu nosaukuma vai logo izmantošanas citās Eiropas valstīs. Tam nepieciešama Eiropā reģistrēta preču zīme, kuras izmaksas ir krietni dārgākas, bet kurām pašreiz pieejams Eiropas fonda atbalsts. Uzrunāto kontaktbiržas dalībnieku attieksme pret preču zīmju reģistrācija ir tikpat dažāda kā radītā produkcija.
Ilze Kokoreviča, SIA “Garšaugi Ko” pārstāve: “Domājam, ka nākotnē. Pagaidām vēl nav. – Kādu jūs redziet to ieguvumu?- Nu, gan plusi, gan mīnusi droši vien ir tajā visā.”
Aija Vārava, zīmola “AV” izstrādātāja: “Es esmu reģistrējusi savu preču zīmi Latvijā, un šī ir aizsardzība manam logo, ko jūs šeit redzat, Latvijas teritorijā. Nākamais mērķis man ir reģistrēt savu preču zīmi ārpus Latvijas robežas – Eiropā un pasaulē. – Vai ir gadījies sastapt kādu līdzinieku, kurš uz jūsu atpazīstamību gribējis savu karjeru būvēt?- Pagaidām vēl nē.”
Ikviens kontaktbiržas dalībnieks piedalās arī konkursā par radošuma balvu “Ideju spogulis 2025”. Stāsta Zemgales reģiona Kompetenču attīstības centra uzņēmējdarbības atbalsta nodaļas vadītāja Līga Miķelsone: “Jāsaka, ka ļoti plašs tas piedāvājums. Viena liela grupa ir pārtika. Protams, rokdarbi visplašākajā izpratnē. Lielākais prieks, ka katrā šajā nišā ienāk vai nu jauni izejmateriāli, no kuriem nekas kādreiz nav veidots, un tagad pēkšņi kaut kas ir, vai arī jauni produkti.”
Šāda kontaktbirža Jelgavā notika jau piecpadsmito reizi, un tajā piedalījās ap simts mājražotāju un amatnieku.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |