Daudzi no mums dienu sāk vispirms rokā paņemot savu mobīlo telefonu un atverot iecienītākos socialos medijus. Šķirstot to piedāvāto ziņu plūsmu, cilvēki uzskata, ka tajā redz to, ko paši vēlas, piemēram, savu draugu fotogrāfijas vai jaunākās ziņas. Taču patiesībā saturu socialo mediju ziņu plūsmā ietekmē algoritms, kurš kā neredzams redaktors, atlasa un sakārto saturu, tā lai mēs attiecīgajā platformā pavadītu pēc iespējas vairāk laika.
Turpina “Re:Check” redaktore Evita Puriņa: “Padoms ir – nemeklējiet informāciju sociālajos medijos. Mēs visi tā darām. Es arī tā daru. Es arī no rīta, godīgi sakot, neatveru LSM. Es atveru dienas laikā vairākas reizes LSM, bet tas pirmais, ko es no rīta daru – es atveru Facebook, es atveru X, es atveru Blue Sky. Un tas ir, kā es nonāku tajā pirmajā brīdī līdz ziņām. Tas nav ļoti pareizi. Principā vajadzētu informāciju meklēt, kā jūs teicāt, uzticamos medijos, nevis sociālajos tīklos, kur šie algoritmi tevi izmet to, kas tevi uzbudinās, satracinās bieži vien.”
Emocionāls un sensacionāls saturs ir sociālo mediju platformu biznesa pamatā – jo vairāk sabiedrība reaģē uz kādu ziņu, jo vairāk naudas. Mierīga, līdzsvarota un faktos balstīta informācija reti kad izraisa cilvēku reakciju. Turpretī dusmas, bailes vai šoks liek mums apstāties, lasīt un reaģēt. Un tieši to algoritms gaida.
Skaidro dezinformācijas pētnieks un politikas zinātnes doktors Mārtiņš Hiršs: “Mēs katrs varam paskatīties uz savu sociālo tīklu algoritmu – ko mēs laikojam, ar ko mēs dalāmies. Tas parasti ir emocionāli piesaistošs, tas ir kaut kas, kas mums ir kaut kā norezonējis. Mēs ar to faktu pārbaudi visdrīzāk nepadalīsimies, jo sausi ir neinteresanti. Tas ir tas, kā strādā visu cilvēku domāšanas veids, ko sociālo tīklu kompānijas tik ļoti labi spēj manipulēt un strādāt.”
Īpaši spilgti tas redzams platformās, kas piedāvā īso video formātu, piemēram, TikTok. Šeit algoritms strādā ar milzīgu precizitāti un ātrumu, ievelkot lietotāju nebeidzamā satura plūsmā, ko pētnieki dēvē par “doom scrolling” jeb bezgalīgo šķirstīšanu.
Turpina Mārtiņš Hiršs: “Tātad šie īsie video, TikTok formāti, atdod šo dopamīna devu prātam cilvēkam. Tu vari stundām skatīties tos video un gūt kaut kādas patīkamas sajūtas un emocijas no tiem. Vai tu no tā kaut ko iemācies? Vai tas tev kaut kādu labumu dzīvē iedod? Absolūti nē. Bet šie te rīki māk strādāt ar cilvēku psihi.”
Ļoti bieži cilvēki domā, ja ziņa sociālajos medijos ir kļuvusi populāra, tad tā ir svarīga un patiesa. Taču kā skaidro NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra vadošā pētniece Nika Aleksejeva, digitālajā vidē šī popularitāte var būt arī mākslīgi radīta. Algoritmam nav nozīmes, vai saturu patērē reāli cilvēki vai automatizēti konti.
Nika Aleksejeva: “Cilvēki šim algoritmam ir lietotāji, un lietotājs var būt arī suns, kurš sēž pie datora, jo neviens taču internetā nezina, kas es tieši esmu. Tie varbūt pat nemaz nebūtu īsti cilvēki, bet gan robotizēti konti, kas atstāj laikus, šērus, komentārus. Un algoritms domā – cilvēki, lietotāji interesējas. Varbūt piedāvāt kādam no citas lietotāja grupas? Un tad algoritms domā – aha, šai grupai tas interesē. Varbūt arī blakus līdzīgi domājošai grupai tas varētu interesēt.”
Sociālo mediju lietotāji lielākoties pat neapzinās, ka ar savām darbībām dažādās platformā var palīdzēt algoritmam izplatīti dezinformāciju. Tehnoloģiju entuziasts un programmētājs Elviss Strazdiņš uzsver, ka pietiek kādu ierakstu nedaudz ilgāk paskatīties un algoritms jau uztvers, ka šāds saturs ir vērtīgs un turpinās piedāvot ko līdzīgu.
Elviss Strazdiņš: “Tas pat nav obligāti iespiest “laiku” (like), tas ir neuzspiest, piemēram, “report” jeb ziņot. Tas nozīmē arī nedaudz ilgāk paskatīties šo ierakstu sociālajos tīklos. Mēs vienkārši uzrullējam, tur ir kaut kas, garš teksts. Un mēs neieliekam “laiku”, bet mēs viņu lasām. Tātad tas arī jau ziņos sociālajiem tīkliem, ka cilvēki pavada šeit daudz laika pie šīs ziņas, un sociālie tīkli ir ieinteresēti šo tad izplatīt un rādīt vairāk citiem cilvēkiem.”
Šāda sociālo mediju rīcība neapskaužamā situācijā nostāda kvalitatīvos medijus. Kamēr viltus ziņu veidotāji, radot emocionāli piesātinātu saturu, nonāk algoritma redzes lokā, uzticamiem medijiem ir nepārtraukti jācīnās, lai viņu saturs vispār parādītos ziņu plūsmā.
Plašāk stāsta VSIA “Latvijas sabiedriskais medijs” valdes loceklis un LATO biedrs Ingemārs Vekteris: “Neminot vārdos, kādā sociālo mediju vietnē kāds medijs sāk sasniegt kaut ko jau ļoti labu, tad, mainoties algoritmiem, kas mainās samērā bieži sociālajos medijos, pēkšņi šī medija saturs paliek kaut kur pilnīgi jau neinteresants, neaktuāls priekš šīs platformas. Jo platforma ir mēģinājusi uzģenerēt citu algoritmu un citu veidu saturu bīda pa priekšu. Tiem medijiem, kas paši nav šo sociālo mediju platformu turētāji, visu laiku ir jābūt arī savā ziņā tehnoloģiski gudriem, lai izprastu, kurā brīdī, piemēram, tā vai cita sociālā medija algoritmi sāka šo viņu informāciju kaut kur mazāk rādīt vai pat slēpt.”
Mūsu spēkos nav ietekmēt sociālo mediju algoritmus, bet mēs varam mainīt savus paradumus, kā tos patērējam un kā iegūstam informāciju. Tāpēc ieraugot telefonā kādu šokējošu virsrakstu nevajag ļauties tās izraisītajām emocijām. Svarīgi atcerēties, ka sociālo mediji pamatā ir domāti izklaidei, bet ziņas vislabāk meklēt kvalitatīvos un uzticamos medijos.
Projektu īsteno LATO ar Vācijas vēstniecības Latvijā atbalstu.
