Vai alkohola tirdzniecības ierobežojumi mazina alkohola patēriņu?

Augustā aprit gads, kopš stājās spēkā jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi. Kopš tā laika alkoholu vakaros var iegādāties īsāku laiku, turklāt ieviesti arī stingrāki reklāmas ierobežojumi. Veikalu tīkli atzīst, ka izmaiņas ietekmējušas pircēju paradumus. Bet vai tas nozīmē, ka Latvijā alkoholu patērē mazāk? 

2024. gadā viens Latvijas iedzīvotājs vidēji patērēja gandrīz 11 litrus alkohola. Lai mazinātu tā patēriņu, tika ieviesti alkohola tirdzniecības laika ierobežojumi. Nupat apritējis jau gads kopš izmaiņu stāšanās spēkā. Taču vai mērķi izdevies sasniegt, jautājām pircējiem.

Vilnis, veikala apmeklētājs: “Nu, ziniet diezgan maz viņš [alkohols] ir vajadzīgs, tad arī nopērku ātrāk, arī, kad kaut kāda akcija. Nu, attiecībā, ko lieto.”

Ņikita, veikala apmeklētājs, atzīst: “Nekā neietekmē. Vienkārši, ja ieplāno padzert vakariņā, iepirkšu.”

Tatjana, veikala apmeklētāja: “Cilvēki, kas vienkārši dzer ar draugiem vai kādreiz glāzi vīna, var nopirkt iepriekš, un viņam mājās ir vīns. Bet, kad tev jāiet ciemos, tad gan nepatīkami, ka tu aizmirsti par to limitu, tad izrādās, ka tu nevari šampanieti vai Prosecco nopirkt tāpēc, ka ir tas laika limits.”

Bet Aleksandrs, veikala apmeklētājs atzīst: “Vienkārši, ja kaut ko gribu, kaut kādu aliņu paķert, nepaspēju, nekas traks. Bet, ja ir kaut kāds pasākums, tas ir saplānots jebkurā gadījumā.”

Tikmēr Veselības ministrijā atzīst, ka iecerētais mērķis nav sasniegts – riskanta alkohola lietošana darbspējas vecuma iedzīvotāju vidū trīs gadu laikā nav mazinājusies. Jaunākie dati liecina, ka šis rādītājs nevis samazinājies, bet gluži pretēji – pieaudzis. Savukārt, uzrunājot veikalu tīklus Latvijā, pārstāvji norāda, ka pieaug interese par bezalkoholiskajiem dzērieniem, taču šī tendence vērojama jau vairākus gadus. 

Inga Bite, “Rimi Latvia” sabiedrisko attiecību vadītāja: “Piemēram, pilnie jūnija dati mums rāda, ka, salīdzinot ar attiecīgo periodu pērn, tieši visu alkoholisko dzērienu kritums ir 6%. Tai pašā laikā tieši dzērienu bezalkoholisko versiju pieaugums ir veselas divas ar pusi reizes. Pieaug gan bezalkoholiskā alus, gan bezalkoholiskā vīna pieprasījums. Piemēram, ja skatāmies šī gada pirmos 5 mēnešus, tad alkoholiskā alus pieprasījums tieši daudzumu vienību ziņā ir samazinājies par 18%, tai pat laikā tieši bezalkoholiskās versijas alum pieprasījums ir pieaudzis par veseliem 26%.”

Visizteiktākās izmaiņas vērojamas 18 līdz 35 gadu vecu pircēju vidū. Viņi arvien biežāk dod priekšroku dzērieniem ar zemāku alkohola saturu, piemēram, stipro alkoholisko dzērienu vietā izvēloties kokteiļus. 

Liene Dupate-Ugule, SIA “Maxima Latvija” komunikāciju vadītāja: “Redzam, ka klienti biežāk izvēlas bezalkoholisko alu, atspirdzinošus dzērienus, tostarp funkcionālos ūdeņus, kas ir bagātināti ar vitamīniem.”

Jaunie alkohola tirdzniecības ierobežojumi visvairāk skāruši mazos lauku veikalus. Tomēr tirgotāji neredz, ka tas būtu samazinājis alkohola patēriņu sabiedrībā.

Veikalu tīkla “Aibe” pārvaldnieka SIA “Latvijas neatkarīgo tirgotāju kooperācija” attīstības direktors Juris Lamberts: “Visticamāk, viņi iegādājas kaut kā citādāk, jo cilvēks pa šo laika nogriezni, visticamāk, ir jau mainījis paradumus, sācis pielāgoties situācijai. Līdz ar to viņi, visticamāk, iegādājas agrāk, ir dzirdēts, ka lielākos daudzumos, ja tiek atrasta laba cena.”

Veikalu tīklā “Aibe” jaunos ierobežojumus vērtē kritiski, jo, uzņēmuma ieskatā, tie veicina arī ēnu ekonomikas pieaugumu.

Juris Lamberts: “Mēs saprotam, ka uzplaukst nelegālais alkohols, pastiprinās alkohola destilēšana mājas apstākļos. Tas pamazām, var teikt, sāk palikt populārāk, jo, ja kaut kas ir aizliegts, tad vienmēr kāds mēģinās atrast, kā šo nišu aizņemt.”

Aptuveni 80% “Aibe” veikalu vairs nestrādā vakaros. Uzņēmums norāda, ka alkoholisko dzērienu tirdzniecības ierobežojumu dēļ mazo veikalu kopējais apgrozījums gada laikā samazinājies vidēji par 20%, bet atsevišķās tirdzniecības vietās pat par 30 līdz 35%.