Zemgales pašvaldības masveidā pārdod tukšos dzīvokļus izsolēs

Daudzām pašvaldībām īpašumu fondā joprojām ir vairāki simti dzīvokļu – daļa no tiem tiek izīrēti, taču īpašumi, kas gadiem stāvējuši tukši vai kuru atjaunošana prasa lielas investīcijas, pašvaldībām kļūst par apgrūtinājumu. Lai nepieļautu turpmāku nolietošanos un samazinātu uzturēšanas izmaksas, vietvaras šos dzīvokļus pakāpeniski virza atsavināšanai un pārdod izsolēs. Aktuāli tas ir arī pašvaldībās Zemgalē.

Dobeles novada domes nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Kaspars Ļaksa: “Ēkā notika ugunsgrēks. Pašvaldība ir sagatavojusi remonta tāmi, kura ir pietiekoši liela, un tika pieņemts lēmums, ka mēs šos dzīvokļus virzām uz atsavināšanu. Dzīvokļu vērtības ir no 1500 eiro. Nu tad tā viņi arī tiek virzīti. Šobrīd katrs dzīvoklis atsevišķi.”

Lielākā daļa izsolei virzītie dzīvokļi ir sliktā tehniskā stāvoklī un prasa būtiskas investīcijas remontā, ko pašvaldība nevar atļauties, tāpēc tiek lemts tos novirzīt izsolēm. Dobeles novada pašvaldības īpašumā ir vairāk nekā 1300 dzīvokļu, no tiem tukšie 220 dzīvokļi nonāks izsolē. 

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

“Sākotnēji mums tā prakse ir tāda, ka mēs rīkojam klātienes izsoles, un, ja pirmajā klātienes izsolē nenosola šo objektu, tad mēs izmantojam tiesu izpildītāju izsoļu portālu,” saka Kaspars Ļaksa, Dobeles novada domes nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs.

Dobeles novada domes nekustamo īpašumu nodaļas vadītājs Kaspars Ļaksa: “Tās noteikti ir zemākas nekā tirgus cenas, jo viņu stāvoklis ir zem vidējā. Tātad šīs cenas, kā jau minēju, nosaka sertificēts vērtētājs. Ja gadījumā pirmā vai otrā izsolē, atkarībā no dzīvokļa atrašanās vietas, mēs redzam, ka mēs viņu nevaram notirgot, tad mēs esam tiesīgi arī samazināt šo te cenu līdz 30% no sākotnējās cenas.”

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

Dzīvokļu izsoles sākuma cenas sākas no aptuveni 1200 eiro lauku teritorijās un sasniedz līdz 30 tūkstošiem pilsētā. Dobeles iedzīvotāji atzīst – piedāvājumi ir, taču ne visiem ir iespēja tos izmantot.

Dobeles iedzīvotāja Anita: “Piedāvājumi ir, bet cenas arī ir pietiekošas. Kredītus jau nevar dabūt.” Turpina Dobeles iedzīvotājs Sergejs: “Es domāju, ka tur nav nekas labs. Es domāju, tur diez vai ir, kas par tādu cenu varētu pirkt.”

Arī Jelgavas novadā ir līdzīga prakse. Pašvaldība katru mēnesi izsolē piedāvā vairākus īpašumus, tostarp tukšos īres dzīvokļus.

Foto: Zemgales Reģionālā televīzija

Jelgavas novada īpašuma pārvaldības nodaļas nekustamā īpašuma speciāliste Elita Andrasone: “Mums ir ļoti daudz īpašumi – gan īres dzīvokļi, gan arī tukšie. Piemēram, Kalnciems, tur ļoti liela interese, viņi aiziet ļoti labi. Protams, ja ir kaut kādi tālāki kaut kur novada stūrīši, lauku teritorija, tur, protams, tie dzīvokļi ir ļoti bēdīgi un tur ir mazāka interese.”

Arī Bauskas novadā pašvaldība regulāri izsolē piedāvā vairāk nekā 20 īpašumus – sākot no vienistabas dzīvokļa par dažiem simtiem eiro līdz ēkām ar zemi par vairākiem desmitiem tūkstošiem. Interese gan ir mērena, taču pakāpeniski īpašumi nonāk privātās rokās. Iegūtie līdzekļi vietvarās tiek novirzīti pašvaldību infrastruktūras uzlabošanai vai jaunu investīciju projektu īstenošanai.