Smaids kā Holivudas zvaigznēm, perfekts deguns un vēlamā izmēra krūtis, tam visam klāt vēl personīgais transfērs no lidostas un atpūta pieczvaigžņu viesnīcā – to visu sniedz medicīnas tūrisma industrija Turcijā. Šīs iespējas ik gadu izmanto vairāk nekā viens miljons ārvalstu pacientu, tai skaitā arī cilvēki no Latvijas. Tomēr aiz šiem vilinošajiem piedāvājumiem slēpjas vesela industrija, kas strādā teju kā konveijers. Kāda tajā visā ir pacientu loma, kāpēc cilvēki izvēlas veikt dažādas estēstiskās manipulācijas Turcijā un ko par to visu saka ārsti Latvijā, skaidrojam šoreiz rubrikā “Uzzini, pārbaudi, vērtē”.
Katru gadu aizvien vairāk cilvēku no visas Eiropas dodas uz Turciju, nevis lai atpūstos pieczvaigžņu viesnīcās pie baseina, bet gan lai sēstos zobārsta vai plastiskā ķirurga krēslā. Starptautiskās estētiskās plastiskās ķirurģijas biedrības dati liecina, ka 2024. gadā Turcijā veiktas vairāk nekā 1,1 miljons dažāda veida estētiskās procedūras. Šī Tuvo Austrumu valsts ir absolūtais līderis medicīnas tūrisma jomā pasaulē, jo veikt dažāda veida plastiskās operācijas šeit ierodas visvairāk pacientu tieši no ārvalstīm, viņu vidū arī cilvēki no Latvijas.
Pirmais un galvenais iemesls tam ir cena. Dažāda veida estētiskās procedūras Turcijā maksā pat par 50 līdz 70% lētāk nekā Eiropā. Daudzus cilvēkus vilina iespēja iegūt smaidu kā no žurnāla vāka, glītu deguntiņu un lielas krūtis. Pasaules mērogā Turcija šobrīd ir līderis matu pārstādīšanas operāciju ziņā. Turcijas valdība lēš, ka dienā tiek veiktas līdz pat 1500 šāda veida manipulācijas. Nenoliedzami Turcija ir arī līderis rinoplastikas jeb degona formas korekcijas operāciju jomā, kā arī estētiskajā zobārstniecībā.
Un, kā izrādās, kļūt par kādas Turcijas klīnikas pacientu ir gaužām vienkārši. Atliek vien “iegooglēt”, plašajā sarakstā izvēlēties kādu no tām un tālāk jau saziņa ar klīniku, izmantojot mūsdienu iespējas, ir ātra un vienkārša.
Tālāk turpinās “Whatsapp” sarakste, kurā konsultants sola nodrošināt VIP transfēru no lidostas, izmitināšanu pieczvaigžņu viesnīcā, tulkošanas pakalpojumus un pilnīgu koordināciju visa brauciena laikā. Izrādot interesi par zobu estētisko procedūru, saņemu aicinājumus iesūtīt savas fotogrāfijas, kā arī neskaitāmas bildes ar glītiem smaidiem. Atliek vien teikt “jā” un sēsties lidmašīnā uz Turciju.
Iegūt glītu smaidu uz kādu no Turcijas klīnikām jau devušies daudzi latvieši. To izdarījis arī šova “Lauku sēta” 6. sezonas uzvarētājs Aigars Kļava. Turcijā viņam ielikti zobu implanti un uzlikti kronīši.
“Pirmajā dienā man uzreiz apvīlēja visus zobus, kuri paliks, lai liktu jaunus kroņus virsū. Nākamajā dienā man izrāva tos zobus, kuri man bija galīgi sabojāti, un uzreiz ielika implantus iekšā. Tas process – izraut zobus, ielikt implantus – aizņēma 45 minūtes. Baigi ātri,” stāsta Aigars Kļava.
Zobu kroņi Aigaram uzlikti jau pēc pāris dienām, bet, lai pabeigtu implantēšanu, Aigars uz Turciju devies vēlreiz pēc sešiem mēnešiem.
Aigars Kļava: “Manā gadījumā tas ir finansiālais. Es nevaru teikt, ka mums ārsti ir slikti. Mums ārsti ir ļoti labi. Es varbūt vēl neesmu tajā kategorijā, lai varētu atļauties Latviju.”
Arī pasākumu vadītājs Lauris Jančevskis uz Turciju devies atjaunot smaidu. Par šādu iespēju viņš uzzinājis no kolēģes un, pašam veicot izpēti, arī padevies Turcijas medicīnas tūrisma agresīvajam mārketingam.
Lauris Jančevskis: “Turki ir ļoti impulsīvi, viņiem vajag tūlīt un tagad. Gatavi jau nākamajā dienā tevi sēdināt lidmašīnā, neskatoties uz taviem ikdienas plāniem. Tas notika nenormāli strauji. Es nolēmu, ka taisīšu pilnībā visus zobus. Tas ietver to, ka lidojumu maksāju es pats. Mani zobi joprojām mutē ir palikuši, bet virs viņiem uzlikti tādi kā cimdiņi. Līdz 100 gadiem droši vien ar tiem nenodzīvošu, bet finansiālais ieguvums pret to ieguvumu, ko es būtu dabūjis šeit, Latvijā, man nebija jādomā ne minūte, lai es to nedarītu.”
Bet kamēr pacienti priecājas par ātru un lētu rezultātu, zobārsti Latvijā uzsver arī iespējamos riskus. Lai procesu paātrinātu un padarītu lētāku, turku klīnikās katrs zobs netiek veidots atsevišķi, bet gan savienots liela apjoma blokos, turklāt agresīvi noslīpējot dabīgos zobus.
“Tā ir bioloģiskā cena, modernā zobārstniecība. Es teiktu, saprātīgā zobārstniecībā vienmēr domā, kā maksimāli saglabāt zobu struktūru. Ja ir jāsavieno divi vai vairāki zobi kopā, tad zobu slīpēšana vienmēr būs agresīvāka, jo katrs zobs ir savā leņķī un mums ir jāsaslīpē tā, lai visiem būtu vienāds ievadīšanas virziens,” skaidro Latvijas Zobārstu asociācijas valdes loceklis, “Adenta klīnika” vadītājs Viktors Avkštols.
Ja zem kāda no šiem blokiem rodas problēmas, kāds no zobiem sabojājas vai pat iekaist, var rasties ļoti nepatīkamas komplikācijas, kuru ārstēšana jau izmaksās krietni dārgāk nekā brauciens uz Turciju. Zobārsti Latvijā nenoliedz, ka pasaulē, arī Turcijā, ir ļoti labi speciālisti. Taču pie Latvijas ārstiem neviens nenāk lielīties ar skaistiem zobiem – nāk tad, kad parādās akūtas problēmas. Tāpēc pirms ļauties lēta piedāvājuma vilinājumam svarīgi uzdot sev jautājumu – vai pa vienu nedēļu var kvalitatīvi izdarīt to, kas parasti prasa vairākus mēnešus?
Zobārsts, klīnikas “Confidental” īpašnieks Raivis Sietnieks: “Redzot, kādas problēmas ir ar Turcijā ieoperētiem implantiem, kroņiem, tiltiem, mums pat nav iespējas šos kroņus vai tiltus noņemt, jo mums atšķiras implantu sistēmas. Katrai sistēmai ir savi skrūvgrieži.”
Latvieši uz Turciju dodas ne tikai labot zobus, bet arī vairot savu skaistumu. To darījusi neviena vien sabiedrībā zināma personība. Savā pieredzē par Turcijā piedzīvoto ar mums dalījās arī Olga Kambala. Viņai Turcijā vienā reizē veiktas pat divas operācijas – deguna plastika un krūšu korekcija. Doties tieši uz Turciju viņa nolēmusi ne tika cenas dēļ, bet arī lai iztiktu bez garām un ilgām mediķu konsultācijām.
“Instagramā es, protams, redzēju Turciju. Mans vīrs Kaspars degunu un zobus arī taisīja Turcijā. Mēs uz Turciju virzāmies vairāk. Tad sāku sarakstīties ar turku ārstiem. Viena klīnika man piedāvāja. Man krūtīs vajadzēja mainīt implantu, jo bija desmit gadi pagājuši. Tur bija zem vienas narkozes, laba cena. Es teicu – jā, es braucu,” stāsta TV šovu dalībniece Olga Kambala.
Olga Kambala ar Turcijas klīnikas mediķu paveikto ir apmierināta. Viņasprāt, tieši tas, ka mediķi ikdienā veic tik daudz šāda veida manipulāciju, veicina arī uzticību.
Olga Kambala: “Es skatos telefonā, saprotu, ka te viss ir ļoti skaisti. Un pēc tam deguns. Jā, bija wow. Tas bija tik viegli, bez kaut kādiem sarežģījumiem. Man neizstāstīja, ko man tur griezīs, es neiedziļinājos tajā. Vienkārši tas dakteris tā kā Dievs – hu! ar savu otiņu, un tu esi gatava.”
“Turcijā, ja tu ielido Stambulā, visi staigā ar nosaitētiem deguniem, tur tā kā konveijers, līdz ar to viņiem roka vairāk uz to iestrādāta. Es nevienu savu draudzeni neesmu redzējusi, kura Turcijā uztaisīja degunu un nepatiktu,” saka Olga.
Taču kā Turcija spēj uzturēt tik zemas cenas un vienlaikus arī piedāvāt luksusa servisu? Izrādās, ka tam visam pamatā ir valsts stratēģija un dāsns finansējums medicīnas tūrisma veicināšanai.
Plastikas ķirurģe, Aesthetica plastiskās ķirurģijas klīnikas dibinātāja Evija Rodke: “Turcijas valdība ir nolēmusi, ka medicīnas tūrisms būs viens no galvenajiem nākotnes stratēģijas punktiem. Šobrīd ir ļoti lielas valsts dotācijas visām privātajām klīnikām un valsts slimnīcām. Visām iestādēm, kas darbojas ar ārvalstu tūristiem, ir nodokļu atvieglojumi. No mārketinga stratēģijas un aktivitātiem 60–70% tiek subsidēti no valsts visur, kur klīnikas darbojas uz ārvalstīm. Arī medicīnas tūrisma reklāmas, kas aiziet uz ārzemēm, ir līdz 70% finansētas. Un vēl ir arī līdzfinansējums klīniku sertifikācijai, tātad starptautiskajā līmenī. Tā visa ir mērķēta valsts taktika.”
Taču, lai to visu atpelnītu, ir nepieciešams ārkārtīgi liels pacientu skaits. Turcija ir izvirzījusi mērķi līdz 2030. gadam sasniegt 2,5 miljonus ārvalstu pacientu gadā. Tas nestu līdz pat 25 miljardiem lielus ieņēmumus.
“Ja mums Latvijā, piemēram, vienā vai divos gados sertificējas viens plastikas ķirurgs, tad Turcijā gadā tie ir vidēji 60 jauni plastikas ķirurgi. Tas viss ir valsts bīdīts projekts,” piebilst Evija Rodke.
Kādā Stambulas universitātē šogad veikts pētījums liecina par to, ka vislielāko peļņu Turcijas klīnikām pēdējos gados sniedz tieši ārvalstu pacientiem veiktā matu transplantācija. Tam seko onkoloģija un sirds un asinsvadu ķirurģija. Turcijā medicīnas tūrisms pēdējos gados ir nozīmīgs finansiālais vairogs pret nacionālās valūtas devalvāciju. Ārvalstu pacienti, kas par pakalpojumiem maksā tādās valūtās kā dolāri un eiro, ienes nozarē miljardiem lielus ieņēmumus. Šos līdzekļus klīnikas izmanto, lai iegādātos importa medikamentus un aparatūru. Taču šie ieņēmumi galvenokārt koncentrējas dažās privātajās klīnikās un universitātes slimnīcās lielākajās valsts pilsētās.
Šajā pētījumā secināts – kamēr privātās klīnikas, pateicoties ārvalstu pacientiem, plaukst un attīstās, valsts un reģionālās slimnīcas, kur pēc palīdzības vēršas lielākā daļa vietējo iedzīvotāju, no šī visa neiegūst gandrīz neko. Tāpēc Turcijā šobrīd attīstās sava veida divu līmeņu medicīnas sistēma – augstākā līmeņa aprūpe ir rezervēta ārvalstniekiem, kuri maksā eiro vai dolāros, tikmēr parastajam Turcijas iedzīvotājam kvalitatīva medicīna kļūst par greznību, ko aizvien grūtāk sasniegt.
Galu galā katram pašam pirms došanās uz Turciju atliek izvērtēt kvalitātes un drošības riskus, visus ieguvumus un iespējamos zaudējumus, atceroties, ka nekāds finansiāls ietaupījums neatceļ personīgo atbildību par savu veselību un drošību.