Līgatnē kalēji no Vācijas un Slovākijas rada Lāčplēša zobenu

Andreja Pumpura eposa tēls Lāčplēsis ir drosmes un spēka simbols. Viņš ir varonis, kurš cīnās par tautas brīvību, un zobens ir tas, kas dod viņam drosmi un spēku cīņas laikā. Iedvesmojoties no Lāčplēša stāsta, divi kalēji – viens no Vācijas, otrs no Slovākijas – nolēma radīt savu Lāčplēša zobena interpretāciju. Līgatnē, Vienkoču parkā kalēji strādā roku rokā, lai apvienotu seno simboliku ar savu mūsdienīgu māksliniecisku skatījumu.

Kalējs no Vācijas Sorens Ulmans stāsta, ka tagad darbs ir gandrīz pabeigts – palikušas vien pēdējās nianses un zobena asināšana: “Mēs strādājam pie šī zobena jau divarpus nedēļas, gandrīz trīs. Parasti gan tāda izgatavošana aizņem daudz ilgāku laiku – īpaši, ja pie tā strādā tikai viens cilvēks.”

Slovāku kalējs Vladimirs Kostelanskis, kurš ir Lāčplēša zobena idejas autors, strādā pie zobena dizaina skices. Foto: Vidzemes televīzija

Vladimirs Kostelanskis ir kalējs no Slovākijas un otrs zobena autors. Turot zobenu rokās, viņš stāsta: “Šim zobenam ir arī ļoti laba līdzsvara sajūta – var teikt, ka tas ir patiešām izcils. Līdzsvara punkts ir pareizajā vietā, un arī vibrācijas punkts ir tur, kur tam jābūt. Kad zobenu tur pareizi, nejūt smagumu ne galā, ne pie roktura – šķiet, it kā tas būtu tavas rokas turpinājums. Un tieši tā tam arī jābūt.”

Kalēji uzsver, ka šis zobens ir viņu pašu interpretācija par eposu. Uz tā izkaltie ornamenti un simboli atklāj Lāčplēša stāstu. Piemēram, uz roktura, kas darināts no bronzas un ozolkoka, attēloti divi lāči un pats Lāčplēsis brīdī, kad tie viņam uzbrūk.

Kalējs no Vācijas Sorens Ulmans ir šī zobena idejas autors: “Mēs sākām ar eposu “Lāčplēsis” – tas bija mūsu iedvesmas avots. Tieši ap to arī veidota visa zobena tēma, jo vajag, lai darbam būtu vienots motīvs. Pēc tam devāmies uz Latvijas Nacionālā vēstures muzeja arhīviem Rīgā un aplūkojām dažus īpašus zobenu paraugus – tādus, kas ir unikāli Latvijas un Baltijas vēsturei. Tie atspoguļoja ļoti interesantu pārejas posmu starp tā dēvēto migrācijas laikmetu jeb vikingu ēru un viduslaikiem.”

Foto: Vidzemes televīzija

Pieaicinātais kalējs no Slovākijas Vladimirs Kostelanskis rada zobenus, iedvesmojoties no mītiem un leģendām, un, balstoties uz tiem, rada arī zobenu dizainu. Viņš radīja arī šī zobena dizainu: “Es galvenokārt koncentrējos uz slāvu, ķeltu un ziemeļu mitoloģiju – tā ir mana galvenā joma. Un šis darbs ir saistīts ar Baltijas kultūru, ko es uztveru kā diezgan tuvu slāvu pasaulei vai kaut ko līdzīgu tam. Tāpēc tas īsti daudz neatšķiras no tā, ar ko pats nodarbojos, tikai mans fokuss ir uz seno Centrāleiropu un Ziemeļeiropu – vēsturiskā aspektā, ar uzsvaru uz oriģinālajiem avotiem.”

Katrs abu kalēju izkaltais zobens ir unikāls un to izgatavošana ir laikietilpīga. 

Kalējs no Vācijas Sorens Ulmans stāsta, kā viena zobena kalšana var aizņemt pat trīs līdz četrus mēnešus, jo tajā jāapvieno dažādas prasmes: “Tātad, tas būtībā ir inženierdarbs. Tas apvieno daudzas dažādas prasmes, ja veido visu zobenu no sākuma līdz galam. Ir kalēja darbs – patiesībā tā ir tikai neliela daļa no visa procesa. Tad nāk daudz slīpēšanas un pulēšanas. Protams, svarīga ir arī termiskā apstrāde. Tas ir pats būtiskākais posms, kur nepieciešamas metalurģijas zināšanas. Tālāk seko zobena roktura izgatavošana – tur vajadzīgas galdnieka prasmes. Mēs veidojām arī vaska modeļus, tāpēc var teikt, ka šis darbs ietver arī juveliera, zeltkaļa, liešanas un gravēšanas iemaņas. Tas viss kopā ir kā vesela konstrukcija.”

Pēc zobena pabeigšanas kalēji plāno izgatavot arī ādas maksti, kurā to glabāt. Meistari cer atrast pircēju savam darinājumam, lai zobens paliek Latvijā un nonāk pie kāda lepna latvieša.