Pirtniece Ingūna Rauda dzīvojusi gan Zemgalē, gan Rīgā, gan Vidzemē. Pēc ceturtā bērniņa piedzimšanas sapratusi, ka dzīve galvaspilsētā nav piemērota kuplajai ģimenei, tāpēc ceļš tālāk veda uz Cēsu pusi, taču, izmēģinot biznesu tur, apzinājusies, ka tas nav viņas aicinājums un jāmeklē kāda mierīga dzīvesvieta laukos.
Ludzas novadā esošajā Mērdzenes pagastā bija viņas tēva dzimtās mājas, kurās neviens nebija dzīvojis 18 gadus. Lai arī sākumā veselais saprāts teicis, ka ne jau uz Latgali pārvākties, kur nevienu nepazīst, iekšējais nemiers nav mitējies, un tā Lieldienās ap savu dzimšanas dienas laiku tomēr aizbraukusi uz dzimtas mājām. “Atbraucām, uzkāpu Lieldienu rītā kalnā, sajūtu, vecāmamma stāv aiz muguras - baba. Un saka – nu, meit, tu esi mājās. Un tā mēs maija sākumā ar meitiņu pārvācāmies,” tā šo maģisko momentu atceras Ingūna.
Pirtniece uzskata, ka uz Latgali nevar pārvākties ar augstprātīgu attieksmi. “Latgale nav ne Vidzeme, ne Zemgale, ne Kurzeme. Tā bija viena no manām mācību stundām, ka es ar tādu drusku paceltu degunu atnācu. Tikai tad, kad deguns nolaidās, kad paprasīju šai vietai piedošanu par nedaudz augstprātīgu attieksmi, tad arī zeme un vieta atvērās”.
Uzsākot dzīvi Latgalē, Ingūna Rauda sapratusi, ka joprojām pastāv daudz dažādu maldīgu stereotipu par šo reģionu, piemēram, ka te esot “čuhņa”. “Latgalē ir fantastiski cilvēki, un jūs braucāt, redzējāt, te nelielas sētas, maz, bet viņas ir skaistas, sakoptas, te dzīvo ārkārtīgi čakli cilvēki, ļoti sirsnīgi, bet viņi nenāks, tā viena atšķirība ir tā, ka man jāiet pie viņiem,” tā pretargumentē pirtniece.
“Piederības sajūtu mēs varam veidot gan caur kādiem pagātnē iedomātiem tiltiem, gan tajā kopienā, kurā reāli dzīvojam. Un atgriešanās visticamāk notiek gadījumos, kad mums neizdodas iederēties vietā, kur esam,” tā vilkmi pret dzimtajām mājām skaidro Latvijas Universitātes asociētā profesore, antropoloģe Aivita Putniņa.
Savukārt, runājot par pirts tradīcijām, biedrības “Latvju Pirts un SPA Asociācija” valdes locekle Aija Stepanova skaidro, ka pirts mums ir ģimenes tradīcija jeb kopā būšanas vieta. Ja kādreiz pirtī mazgājās, tad šobrīd arī atpūšas, un tas kļūst aizvien populārāk Latvijā. Un šobrīd terminoloģijā arī apstiprināts termins – pirtnieks. Tas ir cilvēks, kurš veic pirts procedūru. Ja kāds vēlas padarīt to arī par savu profesiju, ar ko pelnīt naudu, tad gan jāiziet apmācības un jāreģistrējas VID.
Kādu negaidītu dzīves pavērsienu nesen piedzīvojusi mūsu stāsta galvenā varone, skaties raidījumā otrdien, 14. novembrī, plkst. 19.15 ReTV ēterā.
#SIF_MAF2023
