Kamēr dažas Latvijas pilsētas savas vecpilsētas jau izvēlējušās par galveno trumpi attīstībā, tikmēr Talsi potenciālu savas pilsētas sirdij vēl tikai meklē. Trūkst stratēģijas un liela mērķa, uz ko tiekties, secinājuši semināra “Vecpilsētas kultūrvēsturiskais potenciāls” dalībnieki. Tie, kuri Talsus pazīst mazliet vairāk nekā tikai garāmbraucot, uzskata, ka pie tā vainojamas arī nesaskaņas un biežās varas maiņas.
Ja vairākas Latvijas pilsētas savulaik tapušas pie upēm, jo ūdens ceļš nodrošināja tirdzniecību, tad Talsos viss harmoniski un kompakti veidojies ap ezeru. SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētājs Artūrs Lapiņš: “Cilvēkiem vienkārši paticis šeit būt, paticis uzturēties. Un tā savā ziņā ir vērtība, ko mēs arī šodien novērtējam – ka ir ūdens, ir zaļumi. Talsi ir patīkama vieta, kur būt.”
Artūram Lapiņam pašam bijis pārsteigums, cik Talsu vecpilsēta patiesībā liela, jo tradicionāli tā asociējas vien ar tipisko skatu pie ezera. Viņa komanda Talsos veikusi inventarizāciju 90 vecpilsētas ēkām, no kurām septiņas ir 18. gadsimtā celtas. Izpēte par vērtībām ir, bet redzējuma vecpilsētas potenciālam nav. Kuldīgas novada Būvvaldes vadītāja Jana Jākobsone saka: “Tā situācija ir tik mainīga gan politiskā, gan darbinieku ziņā, ka pagaidām nav bijusi pēctecība šim procesam.”
Talsu novada Būvvaldes vadītājs Emīls Gulbis: “Mums ir tāda vērtība, ko īsti neizmantojam. Puse vecpilsētas ēku netiek izmantotas. Dzīvokļi, ēkas pietiek cilvēkiem, kas uzturas ārpus Talsiem, atbrauc uz šejieni vienu vai divas reizes gadā. Manuprāt, šeit būtu jāieslēdz citi mehānismi, lai vecpilsētu ēkas tiktu atjaunotas.”
Lai mēģinātu atrast Talsu vecpilsētas potenciālu, speciālisti uz sarunu aicināja vecpilsētu arhitektūras gardēžus, iedzīvotājus un uzņēmējus. Tās laikā dalībnieki atcerējās Talsu novada pašvaldības 1. aprīļa joku, ka starp deviņiem pakalniem tiks ierīkots gaisa tramvajs. Kamēr daļu iedzīvotāju tas sadusmoja, tikmēr Kuldīgas novada Būvvaldes vadītāja, kas reizē ir arī talsiniece, tajā saskatīja brīnišķīgu ideju. Ambīciju, kas Talsiem trūkst.
Talsu novada Būvvaldes vadītājs saredz, ka vecpilsētā jaunā arhitektūra varētu sadarboties ar veco. Nebūtu veco ēku butaforijas, bet jaunbūves, kas skaidri saprotamas, kā mūsdienu arhitektūra, kas iekļaujas vecpilsētas apbūvē. Tam piekrīt arī izpētes veicēji. SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” valdes priekšsēdētājs Artūrs Lapiņš: “Vairs neesošu ēku maketu veidošana parasti nenoved pie laba rezultāta. Jā, formāts varbūt pareizs, bet, visticamāk, nebūs dzīvs un nebūs tas, ko mēs sagaidām.”
Talsu novada pašvaldība piešķir līdzfinansējumu vēsturisko ēku atjaunošanai. Interese gan par to maza. Speciālisti norāda, ka nepieciešams piemērs, kas ļautu citiem parādīt, kā tas ir jādara. Talsos pagaidām tādu nav. Gulbis: “Ir jābūt tik augstai atjaunošanas – restaurācijas pakāpei, lai pašvaldība parādītu, kā tas ir jādara, ka ar vienkāršiem vēsturiskiem materiāliem mēs varam panākt ļoti augsto rezultātu. Un tad citi interesenti, kas nāktu interesēties par ēku atjaunošanu, saprot, ka nemaz nav sarežģīti ar kaļķi to izdarīt, ka koka logu atjaunošana nekas tik sarežģīts nav, energoefektivitāti arī tas tik daudz neietekmē.”
SIA “Arhitektoniskās izpētes grupa” Talsiem arī iesaka atsevišķās vietās vecpilsētas teritoriju paplašināt un iekļaut ēkas, kurām šobrīd aizsardzības nav, un vietām, kur vairs nemaz nav, ko aizsargāt, vecpilsētas teritoriju samazināt.
#SIF_MAF2023
