Izcilā leļļu mākslinieka Pāvila Šēnhofa 100. jubilejas gadā Cēsīs atklāta izstāde, kurā apskatāmi daži no leģendārā leļļu teātra mākslinieka un grāmatu ilustratora darbiem – teātra lelles, grāmatu ilustrācijas un gleznas.

Pāvils Šēnhofs bija grāmatu ilustrators un ilggadējs Latvijas leļļu teātra galvenais mākslinieks. Teātrī viņš strādāja no 1950. līdz 2000.gadam – visu savu darba mūžu. Cēsu centrālajā bibliotēkā atklāta plaša māksliniekam veltīta izstāde. 

“Tā pati viņa dzīves smalkākā lieta ir leļļu māksla. Un leļļu mākslā viņš ir dēvēts par tādu pirmatklājēju. Lelle viņa dzīvē aizņem ļoti lielu lomu. Viņš izstrādāja lelles zīmējumu skices perfekti, pēc tam ļoti rūpīgi, pedantiski sekoja līdzi lelles izgatavošanai, jo izgatavošana ir ļoti dārgs, garš un sarežģīts process. Un tieši šajā izstādē es gribēju arī ielikt,” saka māksliniece, izstādes veidotāja Anna Znutiņa-Šēve.

Mākslas vēsturniece Ingrīda Burāne: “Viņš kā mākslinieks ir izdarījis krasus un Latvijas mākslas vēsturē paliekošas novitātes. Tās būtu, protams, leļļu teātris kā tāds ar savu ilgvadīgo darbību un jaunu leļļu estētiku. Es teiktu – tam laikam ļoti atbilstoši.”

Izstādes autore Anna Znutiņa-Šēve kopā ar mākslinieka dēliem un citiem Šenhofa pazinējiem izvēlējusies pretī telpas ieejai pirmajā stāvā atveltīt vietu leļļu teātra “Pelnrušķīte” lellēm un skatuves dekorācijām. Viņa stāsta: “Man vismīļākais darbs, kam es arī esmu prielikusi savu roku, ir pelnrušķīte – skaista, brīnišķīgā leļļu pasaka, kur ir vairākkārtīgi pārstudēta leļļu teātrī, kas dzīvo vēl aizvien. Ir cita dekorācija, lellēm ir citi tērpi, bet ir izmantotas tās pašas vecās formas, galvas formas, skulptori.”

Pāvils Šēnhofs pazīstams ne vien kā leļļu mākslinieks, bet arī grāmatu ilustrators, gleznotājs, scenogrāfs un plakātu mākslinieks. Pāvils Šēnhofs visu mūžu veltījis leļļu teātrim, bet, dodoties pelnītā atpūtā, pievērsās galvenokārt gleznošanai. Arī mākslinieka dēli norāda, tēvs tiešām visu dzīvi veltījis teātrim, jo lielāko daļu laika pavadīja tieši tur. “Es viņu atceros īstenībā tiešām tikai kā tēvu, jo viņa īstās mājas tomēr bija ārpus mājas. Tad, kad viņš strādāja mājās, tad arī pie viņa nedrīkstēja iet, tad bija slēgtas telpas. Tad, kad viņa nebija, tad tur drīkstēja iet. Mēs augām savā vaļā, var teikt,” saka leļļu mākslinieka Pāvila Šēnhofa dēls Ervīns Šēnhofs.

Tomēr dēli piebilst, ka, viņiem uzaugot, tieši tēvs iemācījis inteliģenci un goda sajūtu. Ervīns Šēnhofs: “Patika mājās parasti, kad tēvs veidoja scenogrāfiju dramatiskajam teātrim. Tie nebija Leļļu teātra. Leļļu teātri viņš veidoja leļļu teātrī. Tad tika veidotas dekorācijas. Tad darbnīcā stāvēja lielā teatra skatuve, tika veidota pilsēta uz skatuves. Spilgtākā atmiņa man ir Dailes teatrī izrāde “Rožudārzs”. Tur bija siltumnīca, tur bija rozes. Tas viss tika veidots. Man likās ļoti interesanti, saistoši, oriģināli.”

“Periods bija, kad tēvs strādāja teātri un paralēli ļoti daudz ilustrēja grāmatas. Tiešām ļoti daudz. Un tad, kad aizgāja pensijā, tad sākās tas glezniecības periods, jo tēvs pēc izglītības tomēr bija gleznotājs. Kaut kā dzīves noslēguma periodā viņš jaunradē atgriezās atpakaļ pie tās savas izteiksmas formas, ar ko viņš sāk mākslas akadēmijā,” saka leļļu mākslinieka Pāvila Šēnhofa dēls Kārlis Šēnhofs.

Mākslinieka dēli stāsta, gleznas ir mīļākie tēva radītie darbi, jo laikā, kad tās radītas, bijusi iespēja iepazīt citu tēva personības šķautni. 

Mākslinieka darbu izstāde Cēsu centrālajā bibliotēkā apskatāma līdz 17. maijam.