Eiropas zaļais kurss paredz, ka līdz 2030. gadam siltumemisiju gāzes, kas rodas arī apsildot mājokļus, jāsamazina par 55% salīdzinot ar 1990. gadu. Tas nozīmē, ka jāpaaugstina ēku energoefektivitāte jeb ēkas jārenovē. Vai pienācis īstais brīdis domāt par ēku renovāciju, neraugoties uz būvniecības izmaksu kāpumu un augstajām kredītprocentu likmēm?

Vairāk nekā puse Latvijas daudzdzīvokļu namu iemītnieku dzīvo padomju laikā celtajās ēkās, no kurām renovēti vien aptuveni 10% ēku. Līdzīga situācija arī Bauskas novadā.

Bauskas novada pašvaldības energopārvaldnieks Raitis Ignatjevs: “Bauskas pusē ar ēku renovāciju iet ļoti lēni. Pavisam ir vairāk nekā 700 ēku, kuras varētu saukt par daudzdzīvokļu ēkām. Pašreiz novadā ir atjaunotas 26 daudzdzīvokļu mājas. Vēl padsmit ēkas atrodas tādā izpētes un attīstības stadijā – pieņēmušas lēmumu un gatavojas to veikt.”

Pieaugot energoresursu cenām, aukstajos ziemas mēnešos – īpaši mazo ciematu daudzīvokļu ēkās – apkures tarifi pārsniedza visus rekordus. Bauskas novada Vecumniekos maksa par apkuri tuvojās astoņiem eiro par kvadrātmetru, bet Mūsas ciema nerenovētajās ēkās tā bijusi četri eiro par kvadrātmetru. DzĪKS “Aivītes” pārstāve Ingrīda Levko: “Mēs jau vairākus gadus piedāvājam dzīvokļu īpašniekiem izlīdzināto maksājumu. Apkures sezonas sākumā, zinot savu gāzes cenu sezonai, mēs vienmēr slēdzam līgumu par fiksēto gāzes cenu, nevis biržas cenu. Zinot cenu un prognozējot pārējās izmaksas – elektrība, algas, nolietojums un tamlīdzīgi – , mēs prognozējam, cik mums tas izmaksās.”

 Divas no kooperatīva mājām piedzīvojušas renovāciju. salīdzinot ar nerenovētajām, apkures cena būtiski samazinājusies. Papildus gan nāk kredītmaksājums uz desmit gadiem, kas vienai ēkai ir 1,50 par kvadrātmetru, bet otrai – 1,58. Levko: “Protams, jo mazāka māja, jo lielākas izmaksas. Ja tā jumta platība man ir jāizmaksā trīs stāviem, tad piecstāvenei nāk vēl klāt. Tas pats attiecas arī uz apkuri. Kāpēc mums ir tik dārgi, jo mēs esam maza katlumāja.”

Šobrīd renovācijai gatavojas vēl viena kooperatīva “Aivītes” māja. Ar savu pieredzi kooperatīvs atvērto durvju dienā dalījās arī ar citiem interesentiem, kuri ceļu uz Mūsu bija mērojuši gan no Rīgas, gan citiem Zemgales novadiem.

Jāpiebilst, ka Bauskas novadā energotes pasākumu veikšanai var saņemt atbalstu – 15% no atbalstāmo pasākumu izmaksām, bet ne vairāk kā 15 000 eiro vienai mājai. Tā gan ir pašvaldības iniciatīva, ne visās pašvaldības tāda pieejama. Turklāt – jo tālāk no pilsētas, jo spiedīgāki finansiālie apstākļi iedzīvotājiem, vienoties par lieliem remontdarbiem grūtāk. “Mūsu mājai skaistais mētelītis būs tikai tad, kad varēsim sakārtot savu siltumsistēmu. Mums ir tā, ka mēs maksājam 200 eiro par trīsistabu dzīvokli – 74 kvm2 – neatkarīgi no tā, kas ārā notiek. Mums ir vecā padomju laika sistēma, par to naudiņu, kas atvēlēta apsaimniekošanai... jāsaprot arī tas, ka nevaram uzlikt augstu summu par apsaimniekošanu un “nožmiegt” to cilvēku tā, ka viņš nevar samaksāt,” saka biedrības “Akadēmijas nams 3a” valdes priekšsēdētājs Alvis Valentinovičs.

Atrast balansu starp iedzīvotāju maksātspēju, ēkas energoefektivitātes celšanas nepieciešamību un būvniecības izmaksām, kas kopš 2022. gada ir vairāk nekā dubultojušās, ir ļoti grūti, tomēr energopārvaldnieks norāda, ka šis esot īstais brīdis veikt priekšdarbus ēku renovācijai, lai iegūtu finansējumu no programmām, kad tādas atvērtos.

Pēc “Altum” publiski pieejamajiem datiem, pašreiz pieejami vēl esot 57% no 57,2 miljoniem eiro Eiropas Savienības Atjaunošanas un noturības mehānisma programmā, bet visi darbi jāīsteno līdz 2026. gada 31. martam.