Ar mērķi uzlabot Salacas ūdens kvalitāti un biotopus turpmākos piecus gadus tiks īstenots projekts “Life is Salaca”. Projekts paredz upē veikt zinātnisku izpēti, izstrādāt dabas aizsardzības plānu, atjaunot straujteces un vēl virkni dažādu pasākumu. Ar šo projektu tika iepazīstināti arī Limbažu, Staiceles, Salacgrīvas un Mazsalacas iedzīvotāji. 

“Projekta realizācijas vieta ir Salacas upes daļbaseins, ar to domājot, ka šīs te praktiskās vietas ir no Staiceles uz jūras pusi, projekta realizācijas laiks ir pieci gadi, esam uzsākuši jau pagājušā gada oktobrī. Mūsu šis projekta budžets pa pieciem gadiem un pieciem partneriem kopā ir nepilni seši miljoni eiro jeb 5 754 000,” klātesošos ar projektu iepazīstina “Silavas” pārstāvis un projekta vadītājs Edijs Leoke.

Projekta iniciatori ir makšķernieku klubs “Salackrasti”, kuram Limbažu novada pašvaldība ir uzticējusi arī upes apsaimniekošanu. Klubs ir ieinteresēts, lai ar šī projekta palīdzību izstrādātu dabas aizsardzības plānu upei, jo tas, kā stāsta kluba valdes priekšsēdētājs Atis Apelis, ļautu vairāk piesaistīt līdzekļus. “Mums būtiskākā lieta ir tā, ka mēs varam dotajā brīdī piesaistīt tikai vienu vienīgu finansējumu, tas ir no Zivju fonda, līdz šim esam divus Zivju fonda projektus veikuši, bet tā ir tik niecīga summa. Citus finansējumus nevaram apgūt, jo mums nav darbojošs, eksistējošs dabas aizsardzības plāns. Tas ir beidzies 2019. gadā, mēs Salacu apsaimniekošanā pārņēmām 2020. gadā, līdz ar to meklējam iespējas, kā plānu var uztaisīt. Finansējuma valstij nebija, tad radās ideja iekļaut to “life” programmā.”

Jau iepriekš makšķernieku klubs “Salackrasti” ir veikuši upes aizauguma tīrīšanu, kā arī ir tīrītas tās pietekas, šis darbs turpināsies arī šogad, bet tagad, kā stāsta Atis Apelis, tas tiks veikts zinātnieku uzraudzībā. “Šajā projektā mēs to darīsim nedaudz citādākā veidā – dabai daudz draudzīgāk, nekā tas bijis līdz šim. Eksperti pētīs mūsu izdarīto darbu, veiks ieteikumus, mūsu darbi tiks veikti zem viņu kontroles.”

Viens no projekta mērķiem ir arī gūt pieredzi, kā pareizāk būtu veikt straujteču tīrīšanu. Kopumā piecu gadu laikā paredzēts iztīrīt straujteces 20 hektāru platībā. “Nav vienota modeļa, kā pareizi tīrīt straujteces, mēs kā biedrība “Salackrasti” tīrām, kā uzskatām par pareizu, tikpat labi, kāda cita biedrība Gaujā vai Ventā tīra, kā viņi to uzskata par pareizu, nav vienota modeļa, kā būtu pareizi, tātad mēs savu praksi trešajā projekta gadā pārnesīsim arī Gaujā un Ventā.”

Salacas un tās pieteku ūdens kvalitātes uzlabošanas projekta īstenošanā iesaistījusies Dabas aizsardzības pārvalde, Vides ģeoloģijas un metroloģijas centrs, kā institūti BIOR un “Silava”. Tiks izstrādāts ne tikai dabas aizsardzības plāns, veikta straujteču tīrīšana, bet būs jārisina arī jautājumi par likumdošanas izmaiņām, piemēram, ko darīt ar krastu aizaugšanu, kā saimniekot aizsargjoslu mežos. Problēma ir tā, ka koki pieaug, bet aizsargjoslu likums daudzas darbības upes piekrastē ierobežo. Paredzēts veidot arī atsevišķas demonstrācijas teritorijas, kurās meklētu labākos risinājumus, kādas koku sugas labāk stādīt piekrastē. “Mums katra aktivitāte ir jāmonitorē, lai ar zinātnisku pieeju varam pierādīt uzlabojumus, vai to, kā mūsu darbība ir ietekmējusi vidi un dabu, attiecīgi ir arī paredzēta zināšanu pārnese, paredzēta virkne ar semināriem, vorkšopiem, attiecīgi mums ir jāizstrādā priekšlikumi normatīvo aktu izmaiņām jomās, kas saistās ar straujteču atjaunošanu, ar upmalu mežu apsaimniekošanu,” saka projekta vadītājs Edijs Leoke.

Šī projekta darbība paredzēta gan tikai Salacas posmā no Staiceles līdz upes ietekai Rīgas jūras līcī, taču lielākas problēmas ar ūdens kvalitāti ir tieši tās iztecē no Burtnieka ezera, tāpēc no Valmieras novada pašvaldības pārstāvjiem izskan bažas, kā izpēte tikai vienā upes posmā atspoguļosies dabas aizsardzības plānā. Tāpat ir šaubas par to, vai šis projekts ļaus uzlabot ūdens kvalitāti upē. “Tas, kas ir pavisam skaidrs, ka virszemes ūdens kvalitāti upē sākas augštecē visā sateces baseinā, respektīvi, nevar atrisināt virszemes ūdens kvalitātes problēmas pie ietekas līcī, var mazināt kaut kādas sekas, bet virszemes ūdens kvalitāti ietekmē sateces baseinā notiekošās aktivitātes un cilvēka darbība,” vērtē Valmieras novada Dabas resursu pārvaldes vadītāja Līga Zvirbule.

Bet makšķernieku klubs “Salackrasti” kopīgam darbam aicina arī ikvienu, 11. maijā piedalīties talkā, lai vāktu atkritumus Salacas krastos.